Skaistums slēpjas vienkāršībā

“Mīlestība ir lēnprātīga, ir laipnīga, mīlestība neskauž, mīlestība nelielās, neuzpūšas, neturas netikli,  nemeklē savu labumu, neapskaistas, nedomā uz ļaunu, nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par  patiesību: visu mīlē, visam tic,  cerē uz visu ,  panes visu .   Mīlestība nekad nepiekūst "  (1. Kor. 13.,4.-8.).

Šīs dienas superduper satraucošā saruna nemaz neizvērtās tik satraucoši. Iznākumā akmens no sirds novēlās un viss sāka likties vēl jaukāks un skaistāks. Mana sirdsapziņa nespēj būt apgrūtināta. Tam klāt - sestdiena bija viena no visvisjaukākajām dienām.  Vēl sāk rasties sajūta, ka mans lietderības koeficiens vai mājsaimnieciskuma rādītājs ir sācis rāpties (vai drīzāk izrāda tādu vēlmi) uz augšu. Ar Mīļumu un manu iniacitīvu uztaisījām super ņammmmīgus salātiņus ar tunci un jūras kāpostiem - lai nu cik nepierastas man bija šīs sastāvdaļas, sanāca burvelīgi. Turklāt, pēdējo mēnešu laikā stingri skatamies ko liekam punčos. Vairāk vai mazāk sanāk tīri veselīgi. Tik tiešām, veselīgi paņammāt nav ne dārgi (vasarā pat sanāk lētāk), ne grūti un ļoti, ļoti garšīgi. Un Saule jau entos mēnešus cilā dzelžus, bauda acīm (manām, protams :) Laiku pa laikam mani pacilā, bet pie daktera sapratu, ka pa ziemu Saulītei ko manis cilāt ir palicis diezgan mazāk. Vēl sanāca uzcept ņammīgu un jaunums - pēc i

Kaut kā sirdskratīšanas vislabāk sanāk nakts stundā. Vai kāds to spēj izskaidrot? Sāk likties, ka naktī mainās viss - arī cilvēka prāts. Kaut kādā viedā, traki straujā tempā ir pienācis tas laiks, ka draugi, paziņas sāk apcerēt dzīvi, jo pienācis laiks, ka daudziem no viņiem tā vairs nebūs tāda kā līdz šim. Jauna dzīve. Pagājis jau gads, kad es dzīvoju savā jaunajā dzīvē. Nekas slikts, nekas biedējošs. Ja tā ir cilvēka sirds izvēle, tad nekas nevar noiet greizi. Turklāt, vēl krasākas pārmaiņas tikai būs. *Varbūt reālajā pasaulē būs jāstaigā tajās ''augstpapēžu kurpēs'', bet vismaz domās jāstaigā ar basām kājām. Protams, praktizējot arī reāli*