Pāriet uz galveno saturu

Lietas, kas mani vairāk vai mazāk kaitina

  1. Cilvēki, kas ātri sastresojas.
  2. Tās dažas lietas ko es pasaku.
  3. Tās daudzās lietas ko es nepasaku.
  4. Tad, kad Mamā mani pamodina ar brutālu -Anniņ,celies!- ,kam seko sīks apraksts par to, kas man tuvāko stundu laikā jāizdara.
  5. Nedaudz kaitina, ka cilvēki man nestāsta lietas, kas ir saistītas ar mani.
  6. Bardaks.
  7. Tas, ka es šaubos par to, kur ir jāliek komats. (Zinu, smieklīgi :) )
  8. Klusums. [Netiešajā nozīmē]
  9. Ka ir pienākusi tā diena, ka es neizmantoju telefonu, bet to ieslēdzot vakarā man pienāk čupa ar īsziņām un superīgiem piedāvājumiem.
  10. Tad, kad cilvēki ar mani neizrunā sliktās lietas līdz galam. [Jo pēcāk neizdezinfekcētā brūce sāk iekaists un to pat redzēt nevar. Tākā gangrēna , un beigās neatliek nekas cits kā amputēties. Pašam vai piespiedu kārtā.]
  11. Tas, ka ir cilvēki kuriem vajadzētu uzticēties, bet es to nemāku.
  12. Tas, ka esmu ar kādu sastrīdējusies
  13. Tas, ka cilvēki viens otru ignorē
  14. Tas, ka labi cilvēki dara pāri citiem labiem cilvēkiem
  15. Tas, ka es bremzēju uz pretī došanu
  16. Tas, ka es vispār daudz kur bremzēju
  17. Tās reizes, kad sērkociņu nevar aizdedzināt
  18. Tas, ka sakrājas daudz nevajadzīgu lietu
  19. Tas, ka es esmu aizdomu pilna
  20. Tas, ka cilvēki padodas
  21. Tas, ka jauki cilvēki nodarbojas ar pašdestruktīvām nodarbēm
  22. Kad manas pašas vainas dēļ cilvēki no manis aizslīd prom
  23. Tas, kad es kaut ko gaidu, bet laiks velkas kā siekala.
  24. Tas, ka es saprotu, ka rīkojos, slikti ,bet savādāk nevaru.
  25. Tad, kad man ir slinkums un bezspēks darīt pat superīgas lietas.
  26. Iesnas
  27. Dusmīga kliegšana
  28. Frāze - Laiks rādīs-
  29. Cigarešu dūmi
  30. Kad mati kaut kādā mistiskā veidā tinas ap lietussarga kātu.
  31. Kad es neko nesaprotu.
  32. Kad cilvēki man nepaskaidro kāpēc aiziet vai dusmojas uz mani.
  33. Tad, kad cilvēki runājot caur puķēm ir man paskaidrojuši, ka tin makšķeri, bet es to neesmu sapratusi.
  34. Tad kad cilvēki pazūd un es nesaprotu kāpēc
  35. Tad, kad es nesaprotu, kas notiek.
  36. Tad, kad es sev liekos stulba un tad izdomāju visādas dumības.
  37. Tad, kad kāds man liekas aizdomīgs, bet es nevaru pārliecināties vai tā ir.
  38. Slapdraņķis
  39. Klepot naktī
  40. Pamosties un nesaprast, kur es atrodos

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija