Skaistums slēpjas vienkāršībā

Labu laiku kaujos ar sausu sejas ādu. Nevis vienkārši sausu, bet pēc dēla piedzimšanas ar supersausu ādu. Turklāt, arī jūtīgu. Šo to esmu paekspermentējusi gan no virtuves plauktiem, gan veikalu plauktiem. Kurkumas maska bija laba, bet tad jārēķinās, ka pēc procedūras uzreiz skriet ārā nesanāks, ja vien nedzīvo Springfīldā. Visas kumelīšu tēju tvaicēšanās vismaz manai ādai tā ļoti, ļoti nemaz nepatīk - tad jau lielāks efekts ir no saldētiem tējas kubikiem ar kuru nomazgā seju.   Tā kā pagaidām nekādām reālo veikalu ķemmēšanām man laika neatliek, tad jāķemmē internetveikali. Un tā nu tādā reizē uzgāju rožūdeni. Biju viskaut ko lasījusi par ziedūdeņiem, bet tā īsti nekad neticējās, ka parasts ūdens ar pirkšķīti kādas nu kuro reizi eļļas kaut ko diži dara.  Bet nu šoreiz vismaz mana āda par tādu lietu bija pateicīga :)   Tā, ka reizēm noder vienreiz pamēģināt, nevis 100 reizes dzirdēt vai lasīt.

Ir tādi cilvēki Ir tādi cilvēki - sirds ļoti dziļi. Liekas, ka sirds viņiem nemaz nav. Vai viņi ļauni? Vai viņi mīļi? Kad viņi smejas? Un kad viņi raud? Tev likās - vētrām tu pasauli sedzi. Žilbinošs prieks un līdz sāpēm ass! Aiziet un pāriet, un vēlāk tik redzi - Tas jau vēl nebija it nekas. Ir tādi cilvēki - sirds ļoti dziļi. Liekas, nekā viņi neapjauž, Bet pašā dziļumā mīlestība Nobrāztām rokām akmeņus lauž. Nobrāztām rokām, bez viena vārda Akmeņus salauž un akmeņus šķeļ. Uzceļ sev pasauli, sagāž, ārda, Nojauc un atkal no jauna ceļ. Kur ir tavs "mīlu", un kur ir tavs "gribu"? Kur it tavs koks, un kur ir tavs zars? Kur ir tavs ceļš uz bezgalību? Kur ir tavs arkls, kas tevi ars? Kas tev ir draugi, un kas tev ir mīļi? Tu jau nemaz pats to neapjaud. Ir tādi cilvēki - sirds dziļi, dziļi Smejas par tevi Un par tevi raud. ar tevi es lasīju kastaņus rudens trūdošās milzīgās lapās un rudens bij nosalis un kluss kā atvests no dienvidiem papuass bij slapjš un mazli