Ir tādi cilvēki Ir tādi cilvēki - sirds ļoti dziļi. Liekas, ka sirds viņiem nemaz nav. Vai viņi ļauni? Vai viņi mīļi? Kad viņi smejas? Un kad viņi raud? Tev likās - vētrām tu pasauli sedzi. Žilbinošs prieks un līdz sāpēm ass! Aiziet un pāriet, un vēlāk tik redzi - Tas jau vēl nebija it nekas. Ir tādi cilvēki - sirds ļoti dziļi. Liekas, nekā viņi neapjauž, Bet pašā dziļumā mīlestība Nobrāztām rokām akmeņus lauž. Nobrāztām rokām, bez viena vārda Akmeņus salauž un akmeņus šķeļ. Uzceļ sev pasauli, sagāž, ārda, Nojauc un atkal no jauna ceļ. Kur ir tavs "mīlu", un kur ir tavs "gribu"? Kur it tavs koks, un kur ir tavs zars? Kur ir tavs ceļš uz bezgalību? Kur ir tavs arkls, kas tevi ars? Kas tev ir draugi, un kas tev ir mīļi? Tu jau nemaz pats to neapjaud. Ir tādi cilvēki - sirds dziļi, dziļi Smejas par tevi Un par tevi raud. ar tevi es lasīju kastaņus rudens trūdošās milzīgās lapās un rudens bij nosalis un kluss kā atvests no dienvidiem papuass bij slapjš un mazli