Labu laiku kaujos ar sausu sejas ādu. Nevis vienkārši sausu, bet pēc dēla piedzimšanas ar supersausu ādu. Turklāt, arī jūtīgu. Šo to esmu paekspermentējusi gan no virtuves plauktiem, gan veikalu plauktiem. Kurkumas maska bija laba, bet tad jārēķinās, ka pēc procedūras uzreiz skriet ārā nesanāks, ja vien nedzīvo Springfīldā. Visas kumelīšu tēju tvaicēšanās vismaz manai ādai tā ļoti, ļoti nemaz nepatīk - tad jau lielāks efekts ir no saldētiem tējas kubikiem ar kuru nomazgā seju. Tā kā pagaidām nekādām reālo veikalu ķemmēšanām man laika neatliek, tad jāķemmē internetveikali. Un tā nu tādā reizē uzgāju rožūdeni. Biju viskaut ko lasījusi par ziedūdeņiem, bet tā īsti nekad neticējās, ka parasts ūdens ar pirkšķīti kādas nu kuro reizi eļļas kaut ko diži dara. Bet nu šoreiz vismaz mana āda par tādu lietu bija pateicīga :) Tā, ka reizēm noder vienreiz pamēģināt, nevis 100 reizes dzirdēt vai lasīt.