Mīlestība, ticība, darbs.
Prioritātes. Sabāztas 3 vārdos. Man rodas vēlme paskaidrot vairāk, kas zem kuras vērtības vēl slēpjas. Bet baidos, ka nemācēšu to saprotami izstāstīt.(Ģimene, draudzība, cilvēki, mājas, otrs cilvēks,Dievs utt.) Jā - iemācīties salikt lietas, vārdus un emocijas pa plauktiņiem - arī tas man jāiemācās.
"Ja ļausi sevi pieradināt, var gadīties, ka mazliet sāpēs."Pēdējā laikā šis citāts neliek man mieru. Pieradināties. Ļauties. Uzticēties. To es sākšu, palēnām, mācīties. Ne visiem, protams. Bail pat iedomāties, cik daudz un ko esmu palaidusi garām. Mācīšos.Tik bail, ka nebūs kam un, ka nesanāks. Bet lēnām un mierīgi.
Šodien, pa ļoti seniem laikiem, biju uz dievkalpojumu. Sakritība vai kas, bet sprediķa tēma man "iespēra pa dvēseli". Šaubas un izvēles.Sajutos kā dezertieris, kas atgriezies. Un šoreiz tā stabilāk.
Mājas. Tākā šodien tēvam no rīta bija zemessargu mācības un darbs, tad mājās man uzjundija vadoņa garastāvoklis. Mamma teica, ka sāku runāt kā tētis. Khmm... Labi vai slikti? Nezinu. Katrā ziņā lietas un kārtību bīdīju uz priekšu spītīgi. Tā, ka nākamsestdien būšu sev izcīnijusi vēl vienu atpūtas dienu no mājām. Es tā ļoti ceru. Ja ne sestdienu, tad svētdienu gan. Vienu no tām dienām noteikti.
Prioritātes. Sabāztas 3 vārdos. Man rodas vēlme paskaidrot vairāk, kas zem kuras vērtības vēl slēpjas. Bet baidos, ka nemācēšu to saprotami izstāstīt.(Ģimene, draudzība, cilvēki, mājas, otrs cilvēks,Dievs utt.) Jā - iemācīties salikt lietas, vārdus un emocijas pa plauktiņiem - arī tas man jāiemācās.
"Ja ļausi sevi pieradināt, var gadīties, ka mazliet sāpēs."Pēdējā laikā šis citāts neliek man mieru. Pieradināties. Ļauties. Uzticēties. To es sākšu, palēnām, mācīties. Ne visiem, protams. Bail pat iedomāties, cik daudz un ko esmu palaidusi garām. Mācīšos.Tik bail, ka nebūs kam un, ka nesanāks. Bet lēnām un mierīgi.
Šodien, pa ļoti seniem laikiem, biju uz dievkalpojumu. Sakritība vai kas, bet sprediķa tēma man "iespēra pa dvēseli". Šaubas un izvēles.Sajutos kā dezertieris, kas atgriezies. Un šoreiz tā stabilāk.
Mājas. Tākā šodien tēvam no rīta bija zemessargu mācības un darbs, tad mājās man uzjundija vadoņa garastāvoklis. Mamma teica, ka sāku runāt kā tētis. Khmm... Labi vai slikti? Nezinu. Katrā ziņā lietas un kārtību bīdīju uz priekšu spītīgi. Tā, ka nākamsestdien būšu sev izcīnijusi vēl vienu atpūtas dienu no mājām. Es tā ļoti ceru. Ja ne sestdienu, tad svētdienu gan. Vienu no tām dienām noteikti.
Prioritātes daudziem ir grūti izskaidrot, tāpēc nav ko šumēties, bet ir arī tādi, kā es, kuri nemaz nezin, kas ir viņu prioritātes un kur nu vēl kaut ko skaidrot par tām. ;)
AtbildētDzēstRunājot par uzticēšanos ir tā, ka reizēm, kad Tu domā, ka Tu nemaz neuzticies, patiesībā Tu uzticies, jo ne tikai runāšana, bet arī klausīšanās un tālāk nestāstīšana ir uzticēšanās. :) Un ar šo bloga ierakstu Tu daļēji jau sāc uzticēties TAUTAI. ;):D
Un paldies par pateisi labo ierakstu. Turpini, jo Tev sanāk! :) Un Ja kas, tad viss ko raksti ir saprotams(vismaz man), tāpēc nedomājot rkasti, jo Tev TIEŠĀM, TIEŠĀM sanāk! :)
Kamēr es nonācu līdz tām prioritātēm...ilgs ceļš.
AtbildētDzēstTā tam jābūt, jo prioritātes nav tik vienkārš vārds kā suns vai kaķis. Tas tiešām ir kas nopietnāks.
AtbildētDzēst