Pāriet uz galveno saturu

Vecās labās runas problēmas

Hehe - pēdējā  laikā iet diezgan interesanti. Šonedēļ "saraujam" teātra mēģinājumus un skola kaut kādā veidā paliek 2. vietā. Bet man nekas nav pretī,jo šogad man skola ar savu vērtēšanu un "iespiešanu" cilvēku kaut kādos rāmjos ir līdz kaklam. Lai gan ar prātu ļoti labi saprotu, ka skola ir vajadzīga, bet ja varētu, es to visu darītu un izveidotu savādāk. Un saku kā ir - mazāka skola - grūtāk dzīvot.
Šodien dzirdēju pērkonu - manām ausīm tas nozīmēja - vasara ir tepat aiz stūra. Paguvu arī lietū pastāvēt. :)
Un cilvēki - domājiet ko runājat. It īpaši tad, kad jums nav ne jausmas ko runājat. Kā lai saka - Aizmugurēja nepatikas un sašutuma izrādīšana nav diez ko cildināma darbība. Protams, paldies cilvēkam, kuram nebija vienalga. Kaut kādu patiesības drusku vismaz viņš zin. :)   (Es joprojām tikai mācos, lai gan tagad ir pilnīgs neuzticības mākonis virs manis).
Ceru, ka varēšu svētdien pamosties ar domu - jēj, cik šī nedēļa bija izdevusies. :)
P.S. Vēlreiz paldies Tev, heh neatceros kāds Tev bij tas segvārds.


Atcerieties, atcerieties - 30. aprīlis - Lielā talka. Vietas, kur talkot ir papilnam.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija