Pāriet uz galveno saturu

Atradu veidu kā uzlabināt garīgo

Man patīk:
Māān patīk saulaini vasaras rīti zirņu dobē
 Pienenes pļavā
Caurvējšs vasarā mašīnā
 Pēclietus smarža
 Jasmīni vakarā
 Jokaini cilvēki
Kūku drupačas
Lavas lampa tumsā
Tad kad ir daudz mājasdarbi, bet man visi ir izpildīti pēc labākās saprašanas un goda
Dziesmas
Rudi mati
Kad kāds mani kutina un pats smejas
Kāda smiekli
Tas, ka Santa reizēm raksta glīti
Cēsu Pils un Maija parks
Sajūta, ka pie zobārsta vairs nav jāiet vēl pusgadu
Tas kad kāds mani apskauj tad kad es gandrīz vai raudu. Vai arī tad kad man ir ļoti auksti
Dzērbenes Pils parka ievas koks
Daudzas "Prāta Vētras" dziesmas
Naktis, tad kad negribas iet gulēt
Lietaini rīti teltī siltā guļammaisā
Sajūta, kad tikko esmu sakārtojusi istabu.
Tā sajūta, kad pamosties un domā, ka tūliņ būs jāceļas, bet izrādas, ka ir 2 naktī.
Mani cilvēki
Lēkāt aiz prieka
Tad kad notiek negaidītas, labas lietas
Tad kad iznāk parunāties
Puķes, kas aug tur kur viņām nav jāaug
Tad kad ir auksti, bet paliek silti
Ugunskuri
Kad braucot laivā, var sēdēt aizmugurē ar kājām ūdenī
Gulēt un lēkāt pa ruloniem
Tad kad pa radio sāk skanēt forša dziesma
Multenes
Lekt ar kādu kopā no laipas
Tad kad es saprotu, kas notiek
P.S. Man patīk kūku drupačas, jo  pēc kaut kā laba ir palikušas mazas, tik pat labas lietiņas

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija