Pusaudžu hormoni mieru neliek-Atzīšos kā ir - otro reizi mūžā. Kaitina kad šādi notiek. Prāts kaut kur aiziet pastaigāties, sirds tikai trako. Bet ar skaidru prātu, nelielu aukstumu un izvairīšanās māku (kura man pēdējā laikā pieklibo) būs kā agrāk.
Eh - radās vēlme te kaut ko pierakstīt dikti daudz.
Šovakar bija interesanti un pat nedaudz skaisti. Pļava, migla, siltums, nolāpītie odi. Radās vēlme visu pamest un palikt pa nakti mežā. Nez vai es izturētu?
Man beidzot ir iegaršojusies tēja ar medu un protams, ka ar citronu. Bez citroniem nevar. Gluži kā dzīvē. Bet ir arī medus. Man - vesela burka...
Kaitina jau vispār tas, ka te esmu pierakstijusi pilnu ar kaut kādiem diezgan debīliem rakstiem, kad palasa, pašai smiekli nāk, bet nu ko tur vairs var padarīt. Esmu laikam cilvēks kuram prāts ir uz 50%, sirds uz 50%. Grūti tā. Un fonā man skan dziesmas, dziesmas, dziesmas un skatiens veras uz grāmatplauktu, lai atrastu kādu jēdzīgu gabalu, kurš ir piemērots nakts stundām. Un, ak nē, - sāk skanēt "Viņi dejoja vienu vasaru". Un es mēģinu saprast kurās vietās bija jāliek komati.
Mtāā - Klau, cilvēki! Pasakiet kādus skaistus, neparastus, jūsu sirdij tīkamus meiteņu vārdus. Nelielai vajadzībai priekš manis. Zinu, ka kalendārs pilns, bet tur jau tā lieta, ka viņš ir pilns.
Un, protams, ka neviens neko neuzrakstīs, bet vismaz padomājiet.
Labi, prāts saka - pietiek. Ja pietiek, tad pietiek. :)
Eh - radās vēlme te kaut ko pierakstīt dikti daudz.
Šovakar bija interesanti un pat nedaudz skaisti. Pļava, migla, siltums, nolāpītie odi. Radās vēlme visu pamest un palikt pa nakti mežā. Nez vai es izturētu?
Man beidzot ir iegaršojusies tēja ar medu un protams, ka ar citronu. Bez citroniem nevar. Gluži kā dzīvē. Bet ir arī medus. Man - vesela burka...
Kaitina jau vispār tas, ka te esmu pierakstijusi pilnu ar kaut kādiem diezgan debīliem rakstiem, kad palasa, pašai smiekli nāk, bet nu ko tur vairs var padarīt. Esmu laikam cilvēks kuram prāts ir uz 50%, sirds uz 50%. Grūti tā. Un fonā man skan dziesmas, dziesmas, dziesmas un skatiens veras uz grāmatplauktu, lai atrastu kādu jēdzīgu gabalu, kurš ir piemērots nakts stundām. Un, ak nē, - sāk skanēt "Viņi dejoja vienu vasaru". Un es mēģinu saprast kurās vietās bija jāliek komati.
Mtāā - Klau, cilvēki! Pasakiet kādus skaistus, neparastus, jūsu sirdij tīkamus meiteņu vārdus. Nelielai vajadzībai priekš manis. Zinu, ka kalendārs pilns, bet tur jau tā lieta, ka viņš ir pilns.
Un, protams, ka neviens neko neuzrakstīs, bet vismaz padomājiet.
Labi, prāts saka - pietiek. Ja pietiek, tad pietiek. :)
Komentāri
Ierakstīt komentāru