Man labāk patika astotais.
Es dievinu savus kaimiņus. Pirmoreiz mūžā spēlēju īpašo dambreti. :D Tam nebija ne vainas. Šad tad jau var.
I. ir viens dievīgs bērns. Sajūta tāda, ka viņai vienmēr ir galva uz pleciem. :)
Pļāvu mauriņu. Vakarā braukšu uz ezeru, vakarā skriešu, braukšu ar riteni, meklēšu L. notis un ravēšu sīpolus.
Šo manas dzīves daļu jūs drīkstat zināt, man šķiet.
Es dievinu savus kaimiņus. Pirmoreiz mūžā spēlēju īpašo dambreti. :D Tam nebija ne vainas. Šad tad jau var.
I. ir viens dievīgs bērns. Sajūta tāda, ka viņai vienmēr ir galva uz pleciem. :)
Pļāvu mauriņu. Vakarā braukšu uz ezeru, vakarā skriešu, braukšu ar riteni, meklēšu L. notis un ravēšu sīpolus.
Šo manas dzīves daļu jūs drīkstat zināt, man šķiet.
Kaut es varētu teikt to pašu, bet man šie datumi jeb dienas = galīgi garām. :/
AtbildētDzēstCilvēkiem vispār ir ļoti interesanti darīt ko īpašu, jo kā nekā, vārds "īpašs" apzīmē kaut ko kas nav ierasts un ir tuvs tam, kurš tev to rāda. :)
Cilvēki, kuriem ir galva uz pleciem, vienmēr ir ļoti dievīgi, jo šķiet, ka viņi zin un var visu!
Man arī vajag mauriņu nopļaut. :D
Cilvēki var zināt, tik daudz, cik Tu redzi par vajadzīgu zināt un katra lieta, ko pastāsti var radīt viņiem priekšstatu par Tevi. Tāpēc ir vērts pacensties. ;) Un reizēm, kad nevar izturēt, ir jāsaka kā ir, jo kā ir ar manu blogu, cilvēki paskatās un tad sāk interesēties, kas notiek.. :):D:@
Tā diena bija laba.
AtbildētDzēstMjā - īpašā dambrete tik tiešām bija īpaša un sabiedrība lieliska.
Kad nopļauj mauriņu sajūta paliek sakārtotāka. Tā, ka pļauj!
Tu jau zini Manu Problemātiku. Man ir ļoti, ļoti, ļoti maz cilvēku (nevajag pat 3 pirkstus, lai saskaitītu), kuri zin kaut nelielu daļu. Viss.