Pāriet uz galveno saturu

*Nesaki šo vārdu* you - I'm a dragon

Pēc pēdējo dienu iespaidiem varu teikt - Es jūtu, ka vairākiem cilvēkiem ir sagājis grīztē ar to lietu ko sauc par uzticību. Vairākiem. Ne vienam, vai diviem - vairākiem. Un es no malas skatoties domāju - Vai tas, ka es īsti nevienam neuzticos ir mani no kaut kā paglābis un vai tas,ka šo cilvēku pieredzes dēļ ,es taisos turpināt dzīvot kā vienpate ,būs labi. Pat jautrākais tajā lietā ir tas, ka es nezinu.
Es šodien rakstu ļoti garus teikumus. Dīvaini.
Krāmējot fātera dzelžus, saspiedu roku starp dzesējamo kasti un piekabes bortu. Neliels pampums. Es sen nebiju redzējusi tik daudz ložu.Vēl es šodien iesplēsu telts audumu. Vēl viens cilvēks vakardien [tāpēc es vakardien labāk būtu sēdējusi mājās un blenzusi uz vārdiem -Nu, ko? Gads kā nav runāts. Kā Tev iet ;)- Un atbildi - Ej Ellē, jākli- ] pēc gadu ilgas klusēšanas painteresējās par to kā man iet. Es centos atbildēt ļoti pieklājīgi un galanti. Šoreiz man nesanāca. Un no šīs lietas kā tādas, es zinu, ka man atkal būs tas ko es saucu vai nu par Domāšanas Aizturi vai Bedri. Neliela, bet laikam, ka būs.
Tas cilvēks mani ir sačakarējis. Un tāpēc es palaidu garām kaut ko kas būtu bijis kaut kas labs un nebijis. Bet es mēģinu atčakarēties. Prieciņš man ^^
Lai nu kā - Vasara turpinās, saule spīd, smiekli, ūdens, prieks un visas citas šādas lietas ir un būs.

Komentāri

  1. Pirmkārt, virsraksts ir LABS. Tur ir iepīts manas slepenās mafijas nosaukums.:D Tikai nesaki nevienam. :D
    Tas atkarībā kādā ziņā sagājis grīztē, jo reizēm ir labi, ja cilvēki vienkārši kādu laiku neuzticās, jo reizēm no uzticēšanās citiem var pat ļoti nogurt, jo tas nozīmē, ka tev otram visu laiku jāstāsta tas, kas tev sāp un kas tevi nospiež.
    Ja godīgi, tad domāju, ka ir lietas, kurās visticamāk tava neUzticēšanās ir Tevi paglābis, jo ne visi ir gatavi uzņemt info, ko vēlies teikt.
    Dīvaini ir drīzāk tad, kad cilvēks raksta teikumus, kuri ir vienkārši nepaplašināti. Tas ko Tu dari ir tikai apsveicami, jo gari teikumi nozīmē to, ka Tev ir ko teikt un ja Tev ir ko teikt, tad Tu to vēlies pasniegt tā lai otrs spētu izprast to domu un tas ir iemesls gariem teikumiem. ;)
    Es tāpat kā Tu būtu gulējusi teltī visu vasaru, bet sanāca tā, ka tad, kad maijā tur gulēju, mans suns iemīlēja telts audumu ar visu savu sirdi un vēderu. :D :@
    Nu ja nu kas, tad es Tevi centīšos papurināt un sapurināt sestdien/svētdien, lai Tava Domāšanas aizture mazliet mazinātos. :)
    Gribēšana ir labs sākums pārmaiņām, bet tam visam jāseko darbībām, ilgam darbam un tas viss prasa ilgu laika patēriņu. Bet atčakarēšanās ir iespējama. [ar Tavu raksturu, tiešām tas ir iespējams]
    Viss ir, bija un būs, tāpēc pasmaidi un turpini dzīvot dzīvi, jo Tev tas padodas, pat ja Tu domā savādāk. ;)

    AtbildētDzēst
  2. Būs labi, jā. Sestdienu un svētdienu nevaru sagaidīt. Es ceru, ka nebūs pēkšņās siena talkas vai kaut kas tāds.
    Annija pareizi teica - Tu ESI gudra :)

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija