Pāriet uz galveno saturu

-Paldies, es stāvēšu kājās-

Cilvēki, sarunas un iepriecinošas ziņas, tēja, vēsture, mūzika, grāmatas un darbs.
Cilvēki - vienkārši fascinējoši. Bija saruna ar liberāristu [nezinu vai pareizi uzrakstiju]. Saruna gara, mokoša un beidzās ar uz mani vērstiem vārdiem -Nacisti rodas no tādiem cilvēkiem kā Tu. - Super! Tas man atgādināja Kr.B. un vakars līdz ar to bija sapačkāts.
Vēl neizpalika 39 gadīga sieviete, kura domāja, ka esmu 17 gadīgs puisis. Bet novērtēja mani kā 25 gadīgu cilvēku. Atkal 25 gadi. Es jūtos veca.
Ziņas. - V. brauc mājās. Iespējams uz palikšanu. Mans  prieks šajā situācijā bija nepieklājīgi un nesaprotami liels.
Tēja - augļu. Vismaz tā tur stāvēja rakstīts.
Vēsture - vislabākā un apstrīdamākā.
Mūzika - manējā.
Grāmatas - Remarks un  tagad -Zirgu vārdotājs-
Darbs, kas darbs - Daudz. Šodien pat ar traktoru braucu. Man tas bija traumatiski.
Šo jūs drīkstat zināt. Minimālisms - tā tas tagad būs. Pagaidām.

Komentāri

  1. Tu uzrakstīji pareizi :D
    Bēt man prieks, ka atkal redzu kādu ziņu no tevis. es zinu, ka nebūsi nacists- es to nepieļautu. Tad, kad jūties veca, atceries par visām superbērnišķīgajām lietām, ko dari kopā ar mani vai kādu citu. (:

    AtbildētDzēst
  2. Zinu, ka uzrakstiju pareizi. Pajautāju pašam liberārisma piekritējam. Daudzskaitlī viņi toties ir liberāļi.
    Pats jaukākais ir tas, ka tā vecuma sajūta nav nemaz tik slikta. Vienīgais paliek šķērmīgi ap dūšu tad, ka saprotu, ka man sarunas izdodas tikai ar čaļiem, kas vecāki par 25 gadiem.

    AtbildētDzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija