Apklusini sīko ciniķi un izveido priekš sevis kaut ko labu!

-Domas tīras kā krītošs sniegs-

Ir tādi cilvēki, kuri ir vienkārši fantastiski. Es viņus varētu aprakstīt tikai ar vienu teikumu un tajā teikumā būtu tikai viņu vārds. Un reizēm ar tiem cilvēkiem runājoties es pieķeru sevi pie domas, ka es nesaprotu kāpēc man tāds cilvēks ir gadijies.Bet, ja tā padomā - visam, vairāk vai mazāk, ir kaut kāda jēga, pamatojums un sekas. Tikai reizēm es to nesaprotu, neredzu vai negribu redzēt. Bet ir reizes, kad jābeidz domāt un censties, un jāsāk darīt. [Jā, tagad es tā saku.]
Un vispār, ļaudis - ir jāpriecājas. Par sīkumiem. Par tiem sīkumiem, kas jums ir, bet nav, varbūt, tam čalītim, kas tikko jums pabrauca garām. Un vispār - Ja dod, tad ir jāņem. Jāņem un jāpagaršo. Ja garšo labi, tad iekodies un nelaid vaļā. Un arī tad, kad ēdiens nesaprot, kam tas jums garšo, ir jāiekožas tā, ka saprot. Bet ja tai ņammai kaut kas trūkst, tad pieberiet klāt sāli vai ko citu. Un vispār, gardēžus dzīve sit. Izsalkušais arī pliku maizi novērtē un ciena.
Skaidrība ir viena laba lieta.
Man šovakar pateica, ka esmu īpašs gadijums. Tas mani nedudz biedēja. Jo negribas kļūt par rozīni,ja esmu bijusi vīnoga. Un sajūta tāda, ka es tomēr kļūstu par rozīni. Bet varbūt vispār es nekļūstu par rozīni, bet par persiku. To nekad nevar zināt.
Un vispār, psihiskajai veselībai ir veselīgi no cilvēkiem negaidīt nekādu lielo burvelitāti. Jo gan persikiem, gan vīnogām ir kauliņi.