Cilvēku drīkst audzināt tikai tas, kas viņu mīl, un cilvēku parasti mīl tas, kas viņu prot audzināt .

Es gribētu iemīlēt mākslu. Nezinu kā, bet gribētu. Man ir mape, ar
šīs Van Goga gleznas reprodukciju uz vāka

Van Gogs

Man, personiski, vārda -audzināt- vietā prasās -dresēt-. Bet, tas jau manas brutālās psiholoģijas dēļ.
30.08. - Gulēt Anna aiziet ap 01:30 pēc pamatīgas mūzikas devas, guļot uz grīdas aizmieg. Viņu pamodina īsziņa. Un tad 05:00 modinātājs. Protams, ka tikai 06:00, skanot himnai pa radio, es izlienu no segas. Spogulī redzu, ka diena ir skaista. Pat, ja drūma. Skaista, jo redzēju, ka kaut kāds spalvains, aizpampis radijums veras man pretī. Un smaida. Pa roku galam paņēmu šampūna pudeli [Es savu glabāju pie sevis, jo citādi man to iztērē. Šoreiz es nejauši biju paņēmusi to, kas nebija priekš manis, bet smalkiem matiem. Nekas, bija labs tāpat.] Tad sekoja kafija un maizītes. Un tad autobuss. Smaidi. Radošā domāšana, cilvēki. Brutāla priekšmetu atņemšana [un to veicu es, miermīlīgais radijums. Man vismaz šķiet, ka esmu miermīlīga] un biļešu bāzšana autobusu sēdekļu miskastē, kur ir persiku kauliņi. Un tam visam pa vidu bija bildes, cilvēku kaitināšana ar savu mūziku un spirināšanās par, diezgan, pārdrošām domām.  Man laikam jumts brauc prom. Beigās biju ļoti nikna. Pa būvmateriālu veikalu gāju kā pūķis. Sačakarēju gan garīgo sev, gan E. Bija slikti iekšās. Aizvilkos mājās. Tagad sēžu un klausos  mūziku pie kuras es varētu mirt. Tā nāve būtu ļoti estētiska un skaista.  :) [Humors,draugi,- melns, bet skaists humors.]