Aj, jel manu vieglu prātu - Varētu dziedāt arī tā.
Atceros, ka biju sajūsmā par to kā R. ,uz manu uzbāzīgo vēlmi saņemt no viņa kādu man nedzirdētu dziesmu, man sasūtija daudz dziesmu. Bet šodien sapratu, ka tas bija nieks.Jo es dabuju vairāk. Un pietam, man pat nevajadzēja prasīt, bet viss notika pašplūsmā. Katrā ziņā, man tagad ir diezgan daudz jaunu dziesmu, par kuru esamību man nebija ne jausmas.
Vēl es šodien iedomājos, ka dzīve ir kā burciņa, kas piepildīta ar tomātiem, zaļumiem, sīpoliem un daudz ko citu.
Un vēl es aizdomājos par to kāpēc man liekas, ka dzeltenie tomāti ir garšīgāki nekā sarkanie. Un es izdomāju. Tas tāpēc, ka dzeltenajiem tomātiem ir dzeltenās krāsas piegarša. Un vispār, es sāku dumji runāt.
Šodien man uzradās šāds teksts. B. atsūtija.
Kādā Rīgas krogā vājas gaismas un dūmu ielenkumā.
Sieviete: (it kā pa jokam, bet, lūpām sakot, pretējo) Tu mani ienīsti!
Vīrietis: Ne būt ne...
Sieviete: Kā tad, kamdēļ tad tu mani vienmēr izsmej?
Vīrietis: Tādēļ, ka man pret tevi ir jūtas, bet tev tās ir tukšas skaņas. Es gribētu teikt tev, cik ļoti tu man patīc. Es vēlētos tevi uz dejām lūgt. Es vēlētos tev ziedus dāvāt un uz rokām nesāt. Bet.... tā vietā es dzenāju pekstiņus, raustu tevi aiz bizēm un lieku kniepadatas uz krēsliem. Kāpēc? Es zinu, ka tev es kārtējais pielūdzējs, vēl viena galva uz medību sienas, bet es tāpat vēlos saņemt no tevis uzmanību, redzēt tavu smaidu un tas nekas, ka dažreiz dabūju pa mizu.
/tā viņš varētu atbildēt, bet neatbildēja/
/tā vietā viņš atbildēja/
Vīrietis: (pametot aci uz pārējo kompāniju) Tie ir tikai joki, nekas vairāk...
Sieviete: (viegli iedunkājot) Āksts!
Vīrietis: (berzējot sānu, smaida)
Dabūt mizā. Redziet, tas ir jāgrib.
Atceros, ka biju sajūsmā par to kā R. ,uz manu uzbāzīgo vēlmi saņemt no viņa kādu man nedzirdētu dziesmu, man sasūtija daudz dziesmu. Bet šodien sapratu, ka tas bija nieks.Jo es dabuju vairāk. Un pietam, man pat nevajadzēja prasīt, bet viss notika pašplūsmā. Katrā ziņā, man tagad ir diezgan daudz jaunu dziesmu, par kuru esamību man nebija ne jausmas.
Vēl es šodien iedomājos, ka dzīve ir kā burciņa, kas piepildīta ar tomātiem, zaļumiem, sīpoliem un daudz ko citu.
Un vēl es aizdomājos par to kāpēc man liekas, ka dzeltenie tomāti ir garšīgāki nekā sarkanie. Un es izdomāju. Tas tāpēc, ka dzeltenajiem tomātiem ir dzeltenās krāsas piegarša. Un vispār, es sāku dumji runāt.
Šodien man uzradās šāds teksts. B. atsūtija.
Kādā Rīgas krogā vājas gaismas un dūmu ielenkumā.
Sieviete: (it kā pa jokam, bet, lūpām sakot, pretējo) Tu mani ienīsti!
Vīrietis: Ne būt ne...
Sieviete: Kā tad, kamdēļ tad tu mani vienmēr izsmej?
Vīrietis: Tādēļ, ka man pret tevi ir jūtas, bet tev tās ir tukšas skaņas. Es gribētu teikt tev, cik ļoti tu man patīc. Es vēlētos tevi uz dejām lūgt. Es vēlētos tev ziedus dāvāt un uz rokām nesāt. Bet.... tā vietā es dzenāju pekstiņus, raustu tevi aiz bizēm un lieku kniepadatas uz krēsliem. Kāpēc? Es zinu, ka tev es kārtējais pielūdzējs, vēl viena galva uz medību sienas, bet es tāpat vēlos saņemt no tevis uzmanību, redzēt tavu smaidu un tas nekas, ka dažreiz dabūju pa mizu.
/tā viņš varētu atbildēt, bet neatbildēja/
/tā vietā viņš atbildēja/
Vīrietis: (pametot aci uz pārējo kompāniju) Tie ir tikai joki, nekas vairāk...
Sieviete: (viegli iedunkājot) Āksts!
Vīrietis: (berzējot sānu, smaida)
Dabūt mizā. Redziet, tas ir jāgrib.
man arī nez kāpēc labāk garšo dzeltenie tomāti
AtbildētDzēstDzeltenā krāsa dara brīnumus :)
AtbildētDzēst