Pāriet uz galveno saturu

Sarežģīts cilvēks? Vai tad tāpēc viņš ir jāvienkāršo kā vienādojums?

Vienkāršība ir skaista, jā. Pēc manām domām. Bet vienkāršība ir tā, ka lietas pieņem tādas kādas  tās ir nevis tad, kad cilvēka trūkumiem un sarežģītībai vēlas taisīt štatu samazināšanu un visu vienkāršot. Riebjas tādi cilvēki, kas vēlas salauzt kādu un pārveidot pēc saviem etaloniem. Pat, ja nav ļaunu nodomu. Man nepatiktu rožu lauks, kur ir jābūt tikai rozēm. Lūk, ja tur starp tiem simtiem rožu atrastos viena vienīga pienene,tā būtu tā, kas piesaistītu uzmanību, jo viņa būtu tur, kur viņai nav jābūt. Un, vispār, esmu novērojusi, ka mūsdienās laikam būt oriģinālam ir modē. Būt vienkāršam - tas jau kaut kur pazūd.
Man nekas nebūtu pretī pret cilvēku, kurš vienkārši teiktu - Reku, skaties, es esmu šāds un viss! Dari ko gribi,saki ko gribi, es esmu šāds.-

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija