Sešos vakarā. Nav skola. Darbu itkā nav. Ir saule, siltumnīca, dzelteni tomāti,plūmes. Un sarkans bizbizmārīšu saiets manos matos (man tā šampūna smarža vienmēr ir likusies aizdomīga). Vēl pēc tam seko cukurīšu medības zālē, rāpšanās neejošajā mašīnā, saritināšanās sēdeklī un vecas avīzes lasīšana un medijuma notiesāšana. Var jau būt, ka ir tizli lasīt vecu avīzi neejošā mašīnā, bet man patīk. Tur ir tonētie stikli, mīkstums un siltums kā arī konfidencialitāte. Un vēl es uzzināju, ka pēc Ziemeļamerikas indiāņu horoskopa esmu vilks. Šamaņi esot mācekļus no vilkiem ņēmuši. Īsumā mistisks, izvairīgs, augsta intuīcija, bet celsies un kritīs par savu "baru". "Bars" ir svēta lieta.Kāpēc es nevarēju būt vienkārši auns?
Vēl ir problēmas un darbs. Bet vakarnakt dziedādama strādāju un vēl atradu kādu mirkli, lai apgultos zālē un zvaigznes aplūkotu. Tad nodomāju, ka lielā āra lampa traucē tam tumsas efektam un redz kā, tieši tad viņa kaut kāda iemesla pēc uz pāris minūtēm izdzisa. Man laikam ir īpaša saikne ar Lielo Elektriķi. Vismaz reizēm.
*Man sāk rasties aizspriedumi pret dažiem cilvēkiem. Aizspriedumi, kurus es gribētu apklusināt. Tie traucē.*
Komentāri
Ierakstīt komentāru