Vistu šķiņķīši un smiekli lietū

Pagājušo nakt nebija labi. Likās, ka esmu atklājusi jaunu Ameriku, kura nav laba.Bet šonakt jau būs labāk. Un par šķiņķīšiem runājot - tas vārds izklausās ļoti mīļš, vismaz man. Tāpēc, ka viņu nemaz nevar tā dusmīgi izrunāt. Un vispār, man no tā vārda nāk smiekli. Un lietum līstot, ejot pa pļavu, es skrēju un smējos kā normāls cilvēks, kas izbēdzis no trako mājas.
*Man ir tāds sliktais ieradums, ka es mēdzu drēbes sakraut uz galda. Bet es labošos.*
Vispār žēl, ka sajūtas nevar iemarinēt kā gurķīšus.  Burka būtu piktuma izturīga, vāciņš būtu iekšējais siltums un marināde būtu cilvēki ar kuriem tās sajūtas piedzīvotas. Un gurķīšu vietā, protams, būtu smiekli, notikumi, saule, siltums, mīļums un viss, kas ir marinēšanas vērts.
*Vēl man ir slikta līdzsvara izjūta*

Mani mulsina tās situācijas, kad es nezinu ko teikt vai arī tad, kad es nevaru pateikt to ko vajag. Tad ir tik jocīga sajūta. Un tad es, atkarībā no situācijas, sāku lēkāt, lauzīt rokas, ļoti smaidīt un vispār uzvesties dīvaini.

Un man patīk tie cilvēki, kas ir kā svētki. Vai arī tie cilvēki, kas padara manu dienu par svētkiem.
*Es neesmu fotogēniska. Tikai reizēm*