Ezīšu šķiņķīšu puskažociņš uz šaursliežu dzelzceļa sliežu siržu slēģīšiem

Tas ir Pankūciņš.
Man teica, ka es viņam līdzinos.
Super!

Ceturtdien es aizgāju gulēt ļoti agri. Ap 22:00.  Aizmigu jau tikai ap pusnakti. Es varbūt kļūstu par kārtīgu, sabiedrībai noderīgu , jauku cilvēku. Varbūt. Varbūt es kļūstu par cilvēku, kas vienkārši maina savu miega režīmu. Varbūt. Katrā ziņā, pa tām 2 stundām, kuras pavadiju tumsā, var daudz ko sadomāt.

Jā, piekrītu.
Man arī ir tādi vaigi.

- Es nespēju izprast sieviešu, it īpaši mazu sieviešu, uzvedību - Mazu puiku domāšana man ,iespējams, ir daudz tuvāka. Bet mazi puikas mēdz izaugt lieli.
Un vispār, kāpēc cilvēki dusmojas un uzvedas ļauni? No tā taču nepaliek vieglāk ne pašam, ne citiem.
02.09 - Plkst. 18:45 Labu laiciņu esmu mājās. Man ir balta jaka. Jocīga, bet balta. Balta. Man un kaut kas balts. Un vēl - es kādu laiku esmu bez pases. Mani pārsteidza jautājums vai pasē rakstīt pilsonību. Protams, ka rakstīt. [Šis man atgādināja kā ar B. dziedājām  Jo mana mīļā ir made in Latvia no matu galiņiem, līdz papēžiem] . S. mani nosistu dēļ tās mūzikas ko es klausos. Viņu tā " kapā dzen" . Bet es tikai smejos.
Man traki iepatikās šī dziesma. Kājas ritmā kratās. [Santa - Labāk neskaties].   

Plkst. 22:24 - I. pie tiesībām tikusi. :) Malacis, malacis. Bet es? Es... Man, šķiet, ka  esmu tikpat prasmīga braukšanā kā lidošanā, piemēram.  Bet brum brum kursos skolā šogad itkā pieteicos. Būs par vēl vienu vīrišķi vairāk, kuru ar savām prāta spējām varēšu kaitināt.
P.S. Jā, arī ežiem ir jauki, mīksti šķiņķi un sliedēm - sirdis. Neticami, bet ir.