Nekas nav neiespējams Nekas nav apsolīts Un tas, kas tagad notiek Nebija plānā ierakstīts Mēs atkal esam dzīvi Bez viltus asarām Un varam elpot brīvi Un ticēt pasakām Šī diena ir kas vairāk Un vairs nav jābaidās No vārdiem nepateiktiem Un no kājām lamatās Šī diena pieder Tev Šī diena pieder man Un tāpēc mēs esam Tik bagāti cik esam Un varam savas sirdis Viens otram dāvināt Mums pieder tik daudz Bet mēs gribam vairāk Aiz apvāršņa skriet arvien tālāk, tālāk Jo sapņiem nav beigu Un lielceļiem nav Mums pieder tik daudz Bet mēs gribam vairāk Aiz apvāršņa skriet arvien tālāk, tālāk Sapņu bērni, nekad nezudīs Jo nevar būt, ka mūs nesapratīs Šī diena ir kas vairāk Par visām pārējām, kas būs Kā jaunas filmas sākums Vējiem līdzi aiznes mūs Mums pieder tik daudz Bet mēs gribam vairāk Aiz apvāršņa skriet arvien tālāk, tālāk Jo sapņiem nav beigu Un lielceļiem nav Mums pieder tik daudz Bet mēs gribam vairāk Aiz apvāršņa skriet arvien tālāk, tālāk Sapņu bērni, nekad nezudīs Pat tad, ja nesapratīs
Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.
Komentāri
Ierakstīt komentāru