Pāriet uz galveno saturu

Laulāto draugu nedarbi

Ž. lieliski māk man paskaidrot sarežģīto ķīmijas domu gājienu, bet mājas darbs man ir ļoti liels izaicinājums.
Vēl man ir ļoti labs lietussargs. Ja ir kopā ar mani, tas atbaida lietu, bet kad ir mājās, tad es salīstu. Mērfija likumi. Tieši to piemēru, kuru Tu neizpildiji, skolotāja Tev pajautās.
Man ļoti garšo lētā šokolāde, kurai uz papīrīša ir meitenes un alkohola pudeles. It kā ar liķieri vai kaut ko tādu, bet, man šķiet, ka no liķiera tur ir tikai vārds uz papīra. Bet vispār, man ļoti garšo piena šokolāde.
Vēl man patīk, ka manās skolas kurpēs mana kāja izskatās maziņāka.
L. teica, ka man ir acis kā čūskai. Jā... Tas bija interesants teikums.
Tik traki jau ar to kurpi nebija, bet nu ...
Vēl N. un M. šajās dienās ir mani bezgala izveduši no pacietības, saukdami mani par palaidni. Ir lidojis daudz kas.Kurpes, dzēšgumijas, pudeles.  Un vispār N. dumie komentāri. Ceru, ka dzēšgumija viņam patika.
Un pēdējo divu dienu laikā man ir labs miegs.
E. man prasija ko es zinu par balto tēju. Es pateicu, ka tā ir šķidra, jo neko par tādu nezināju.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija