Pāriet uz galveno saturu

Mīlīt, jāņtārpiņus un taureņus Tev vairs ilgi neredzēt.

Es zinu, ka tās ir vaboles. Bet foršas vaboles.
Un pūkainie kāpuri arī ir forši. Un zaļie arī.
1.09 - Iesākās ar dušu naktī, ļoti cītīgi berzos. Protams, ka mūzika, matu bužināšana tumsā un cerēšana, ka kāds kaut ko miegā intensīvi žļembā  neizpalika. Kafija un siers, kā arī gludeklis. Skola, skolotāji, pirmie pienākumi. Mums pat bija jāraksta uz lapiņas savi sliktie ieradumi, kurus pēc tam kā piromāni sadedzinājām. Cits cilvēks pat nesaprastu to ko es ar savu uzrakstīto esmu domājusi. Varbūt 3 cilvēki. Toļiks no manis dabuja 25 santīmus par dziedāšanu un dejošanu lietū. Viņš varēja nopirkt labu saldējumu.
1.09 - Plkst. 16:37  Esmu pieēdusies. Brālis teica, ka ir patīkami kontaktēties ar cilvēku, kurš, saīsinot viņa sacīto, neknibinās ap aukstu salātlapu.  Cilvēki ir jokaini. Suga kā tāda.Ar J. var pārrēkties. Man gan šķiet, ka viņš nesmejas. Bet es viņam to neliedzu.
Etiķetes:

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.
1 komentārs
Lasīt vairāk

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.
Ierakstīt komentāru
Lasīt vairāk

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija
2 komentāri
Lasīt vairāk