Omlete ar kajēnas pipariem.

Tā esmu es, mana kaimiņiene un mans jaukais brālis.
Es biju ļoti dabisks, nošmulējies bērns. Tākā ceļgali
ir nobrāzti, tad gan jau es tāpat kā tagad līdu tur kur nevajag. :)

Man tagad jau  otro dienu ir niķis atnākot no skolas taisīt olu kulteni. Ar kajēnas pipariem un dillēm. Tādam cilvēkam kā man, kurš ar kulinārajām izvirtībām nodarbojas reti, tas ir pārsteidzoši. Bet iznāk labi. Man pašai vismaz garšo.
Man ir superīga statistika šim murgojumam ko jūs lasāt. Pēdējā laikā čehi lasa visņiprāk, tad latvju tauta, tad reizi pa reizei arī kāds vācietis,krievs, amerikānietis, dānis un brits.
Un man ir jāraksta eseja saistībā ar A. Čaku. Un man nevedas domas. Un mana maigā dvēsele nav radīta ķīmijai. Nēnēnē-nē- nē. Ak, kāda vēl maigā dvēsele, es vienkārši neko nejēdzu.
Bet viss ir labi.