Pāriet uz galveno saturu

Viegli ir slēpt naidu, nedaudz grūtāk - mīlestību, pavisam grūti - vienaldzību. -- Berne--

Šovakar ir kafija un šis tas labāks :)
Un talka bija lieliska. Gāja raiti un veiksmīgi. Atkal gribējās vienam  čalim ar kaut ko iemest, bet ar viņu ir bezgala jautri :) Vismaz kāds ,kas runā  pretī. Vienpusēja un bezierunu dresūra ir ļoti vienmuļa.
Rītdien atkal talka - māja pilna ar radiem un citiem cilvēkiem. Jēj!
Mani pārņem bailes, kad saprotu kad septembris drīz  jau būs pusē.
Un es šodien atkal braucu ar mašīnu. Pagaidām man pat patīk. Es pat iemācijos apstāties tā, lai ceļā nepaliktu stipras bremzēšanas pēdas un sajūgs ir kļuvis par manu draugu :) Es ļoti ceru, ka netikai tie gēni, kurus lietoju šodien man ir mantoti no tēva, bet arī braukšanas mākā esmu līdzīga viņam.
Un ir ļoti neparasta sajūta, kad pret cilvēku, kurš Tev kādreiz bija Ļoti svarīgs, jūti vienu vienīgu Vienaldzību.
Tas ir likums - Katrai darbībais ir pretdarbība.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija