Pāriet uz galveno saturu

Rudens

07.10. Pēdējās dienās uzvedos kā grūtniece. Daudz ēdu, hormoni trako, priekšmeti lido, rēcu par neko, nāk miegs un nesaprotu ko gribu. Tas tāpēc, ka nāk ziema un ežiem jātaisās uz miegu.
Un atkal mani māc maza bailīte.
08.10. Mani vajadzētu izolēt no sabiedrības. Esmu neciešama. Klūpu virsū par niekiem. Cik nu varu, tad mēģinu sevi arī izolēt. Un ilgāk pa gultu arī gribas vārtīties. Un es esmu atkarīga gan no kafijas, gan no šokolādes. Es vienā piegājienā vienkārši visu noēdu. Jā,jā - atkal to pašu ar tām meitenēm uz papīrīša. Toties ar kafiju gan es mēģinu piebremzēt. Protams, ka īsti nesanāk. Naktīs nenāk miegs.
09.10. Pamodos 12 dienā. Tiešām velk uz ziemas miegu. Bet ir tik forši vārtīties pa tām segām! Man tur ir lielā sega, 3 citas segas,2 spilveni un, protams, telefona austiņas. Īsta miga. Man ļoti garšo upeņu tēja ar cidoniju sīrupu. Un tagad es došos misijā - Olu kultenis- .Šodien esmu izdzērusi galoniem tējas. Rītdien O. dzimšanas diena. Rīt atliks vien pamatīgi apskaut, jo dāvanu neesmu sadomājusi. Gribu uzdāvināt kaut ko normālu un lietderīgu. Kad atradīšu, tad arī dabūsi, Osi! :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija