Pāriet uz galveno saturu

Them vs You vs Me

-Ziema nāk. Tāpat kā miegs.  Tāpat kā daudz kas cits, varbūt, iespējams, škietami.-
-11.10. Šīs dienas atziņas cenzētā versija - es esmu aizmugurējā puse.-
-12.10. Šodien nespēju īsti koncentrēties. Bet kopumā dzīvot var.  Cilvēki piemirst" pakustēt" nedaudz pretī, bet dusmojas, kad to nedara tas, kurš to darījis senāk. Un nav labi cilvēkus bāzt būrīšos.-
Re, kādi mēs skaisti bērni! :)
-13.10. Prāts galīgi - tu tū-. Lēkāju pa peļķēm, bezsakarā smējos un runāju dumības. Lietus ik pa laikam uzlīst (man nav ne jausmas vai to raksta kopā vai atsevišķi). Cilvēki ir burvīgi. Un zīlītes arī. Tās man joprojām atgādina betmenus.Viņas vasarā arī ir te?Ir tādas peļķes, kuras nevar saprast. Ir dziļas vai nav. Vēl ļoti svarīga atziņa - pie kājas ko par Tevi padomā citi, galvenais, ka Tu pats apjēdz un saproti ko Tu dari vai nedari. Tas tā, saistībā ar mežiņiem un eglītēm.
-14.10. He hē. Dabuju bildes. Man ir sajūta, ka Ž. fotoaparātam ir maģija padarīt mani acij tīkamāku :) Un skolā beidzot parādās siltums. Tas ir bezgala labi.
Tartu


-15.10. Debesis zilas, saule spīd. Žēl, ka pavēss. Bet tas jau normāli. Šodien galvā ir pilnīgs bardaks. Domāju par lietām par kurām es parasti nedomāju. Man iepatikās vārds- peripetija- pēkšņa krasa darbības, norises, apstākļu, dzīves pārmaiņa; negaidīts sarežģījums. Vēl man šodien ir liels prieks par vienu cilvēku.Nu, īstenībā jau 2. :) Beidzot kaut kas labs. Lai gan tas manī izraisa ērmīgas domas, jo cilvēki man stāsta un jautā par lietām par kurām man nav ne jausmas. - Tikko izdomāju kaut ko ģeniālu - Ja gribi kaut ko mainīt, tad kaut kas ir jādara. Nevis jādomā.(....) Ir bez 3 minūtēm 1 naktī. un ir tā debīlā sajūta, ka kaut kas ir jādara, bet nav sajēgas, kas īsti. Itkā ir darbi ko darīt, bet nē - kaut ko citu vajag. Tas ir tik kaitinoši. Pa radio sāka skanēt viena dziesma no Rīgai 810. Tā, kuras laikā Kokarus apsveica. Tas bija superīgi. Tās bija labas beigas kora apmeklējumam. Labi, jāizpilda kaut kas, lai neesmu baltā lapa pirmdien. Sestdienu naktīs es mācos.Tā kaut kā pēdējās nedēļās sanāk. Nav nemaz tik ļauni. Naktīs es esmu hiperaktīva. Vakarnakt arī bija forši. Ir patīkami, ja kādi atsevišķi cilvēki ir dzīvi un Tu to zini. Es esmu izdzērusi vienu kafiju. No rīta. Melnu ar cukuru. Bija slinkums iet pēc piena, kas atrodas 20 metru attālumā. Bet es dzeru daudz tējas. Un tagad es te rakstu visādas dumības. Pietiek. Bet šausmenei - Spoku kuģis- beigas ir skaistas. Nu, tur kur tās dvēseles no jūras ārā izlidinās. Tas man atgādina vienu no manām mīļākajām multenēm - Līgava līķis- Tajās beigās, kur Viktors ar Viktoriju aprecas, bet tā mirusī pārvēršas par taurentiņiem. Pa nakti vispār iet visādas debīlas filmas. Ir gandrīz 3 naktī. Es ienīstu mājasdarbus, kontroldarbus un manu sasodīto pienākuma izjūtu pret to. Ar labu nakti! :)
P.S. Ir daži tādi teikumi, kurus man ir grūti izveidot, bet reizēm jau sanāk. Un ir tādi daži teikumi, kurus man ir savādi dzirdēt. Un tie abi pārsvarā ir jauki teikumi. Venecuēlā ir sasodīti daudz smagās naftas. Lāāābi - man paliek auksti, tagad gan iešu gulēt. Bet miegs man nenāk

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija