Dzeru kafiju, ēdu cepumus un mandarīnus, priecājos par to, ka nav kulturoloģija jāmoka tagad, skatos apakšā uz skype zilo raustīšanos un dzelteno bumbuli, kas nozīmē, ka kāds kaut ko grib. Skats pa labi - plauktā stāv baltā vermuta pudele, kuru tētis man kaut kad nopirka. Apbrīnojami, šodien viņš man nopirka mīkstas zeķes ar pumpām apakšā, tas lai neslīd kājas pa grīdu. Tikko ienāca prātā, ka esmu ezis ar mandarīnu pildijumu.
Un šodien uzsniga sniedziņš. Pēc tam nokusa un es sapratu, ka man riebjas aukstums reizē ar slapjumu. Brr... Kad tiku mājās saritinājos segā un ..... atslēdzos.
Tagad ir vairāk bērnu. Pēdējā laikā daudz par bērniem sanācis runāt. Par tādiem, kuri ir un arī par tādiem,kuri iespējams tikai vēl būs. Un tam visam klāt es sapratu, ka esmu dikti atbildīga par vienu cilvēku. Par to liels prieks.
Komentāri
Ierakstīt komentāru