Pāriet uz galveno saturu

Ziemanuka klāt!

Sēžu slapjās zemessardzes biksēs pārsalušām pekām un rakstu Ziemassvētku prikolus Savējiem. :)Vismaz Ziemassvētkos var savilkt kopā kaut daļu no tiem labajiem vārdiem, kurus nav sanācis pateikt.
Tikko ārā uzcēlu sniegavīru, kuru nezkāpēc nokristiju par Emanuēlu Hansu. Viņš pēc tāda izskatijās. Un laikam jau ir jāmet miers, nesanāks man tas ziemas miegs. Būšu vienkārši kofeīnu  pārdozējis Ezis. Turklāt Ezis, kurš diendienā nodarbojas ar visādām skaitīšanām. Bik līdz kaklam tā skaitīšana un gaidīšana, bet nu... gan kaut kā viss sabīdīsies tā kā tam būs jāsabīdas, jo tas iemesls ir tik mīļš, labs, bužinošs, silts un apskaujams, ka savādāk nemaz nevar būt. Un Eži ir varena tauta. Ne par matu sliktāki par zirgiem.
Labs ir, man gribas kafiju un kaut ko sausu. Turās mīlīši!
P.S. Man ir fantastiskākie brāļi, Rūpējošibaisākais Tētis, darbonīgākā mamma, brāļa bērni, sola biedre, kas tajā pašā laikā ir nesekmīgo biedēklis, gide un mazo māksliniekpuisīšu magnēts, labākais dvīnis Oskars, stilīgākie Burkāni, gudrākā Mazohiste un vēl šis tas ļoti, ļoti labs :)

Komentāri

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija