Pāriet uz galveno saturu

Doma

Vasaras naktis tik tiešām nav paredzētas priekš ļoti salda miega. Reizēm. Daudz sanāk domāt. Par vis kaut ko. Tagad viena no svarīgākajām lietām, kas man ir paredzēta  tās ir iesvētības. Sāk domāties visādas domas par ticību. Tīri teorētiski padomājot sanāk, ka , piemēram, luterāņi nonāks budistu,  katoļu, pareizticīgo ellē. Vai arī otrādāk - budisti - luterāņu ellē. Jo tā jau saka, ka tie, kas neseko tai un tai ticībai nonāk ellē. Lai gan, ticības cita citu izslēdz.
Nevaru sagaidīt Jāņus, jūlija beigas un tagad arī novembri.

Komentāri

  1. Dievs ir viens, un tas stāvoklis, ko dēvē par elli arī ir viens un visiem kopīgs. Kristīgajām konfesijām- luterāņiem, katoļiem, pareizticīgajiem uc. vispār nav nekādu atšķirību šajā ziņā, jo visi kristieši balstās uz vieniem svētajiem rakstiem.

    AtbildētDzēst
  2. Pāāāldies par izsmeļošo atbildi nezināmais gudriniek vai gudriniece. Nezināju, ka kāds svešais te ko lasa.

    AtbildētDzēst
  3. nebiju lasījusi, bet elle un debesis visiem ir vienas, tur nebūs iedalījums - luterāņu stūrītis, katoļu utt. :D

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Mjā... Ak, manas maldīgās domas tika izkliedētas :D

      Dzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija