Pāriet uz galveno saturu

Vasara

Vasara ir sākusies. Skola pabeigta tīri normāli. Nākamais gads - 12. klase, pēdējā. Un tad jau sāksies viss tas ko pēdējo 7 (jau tik daudz) mēnešu laikā esmu izdomājusi. Neticami kā viens cilvēks spēj izmainīt domas. Pirms tam nebija nekādas nākotnes, kaut kādi pieņēmumi. Tagad jau zinu vietu, veidu, plānu. Pamatīgi. Prieks, ka esmu tīra un pusaudžu gados neesmu saķēpājusi sevi. Pirmais, pēdējais, vienīgais. Neiespējami? Iespējami un kā vēl. Tas tikai atkarīgs no cilvēka paša. Varētu pat teikt no izvairīšanās no sabiedrības pūļa. Sabiedrība daudz ko uzspiež un sačakarē.Sabiedrībā ir grūti palikt uzticīgam sev. Pasaule ir tāda skola. Bet es priecājos par sevi - man ir paveicies.
Taisni Jāņu dienā tikšu kristīta un iesvētīta. Beidzot! :) Bet vispār šī vasara ir dikti ,dikti saplānota. Un par to ir liels prieks.
Tiešām novēlu jums laimi! Un labu atpūtu vasarā.

Komentāri

  1. Man tik sasodīti liels, milzīgs prieks par tevi! :)

    AtbildētDzēst
  2. Atceries ko novēlēju Tev kartiņā par Minci :) (giggle)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Atcerēties ir vieglāk nekā to piepildīt... Varbūt vaina tajā, ka pārāk bieži atceros par to.

      Dzēst
    2. Kad būs, būs. Un kad būs, tad būs perfekto! :)

      Dzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija