Pāriet uz galveno saturu

Diena, kad nepienāca rīts

Šī tomēr ir savādāka vasara. Visādā ziņā. Vasaras sākums jau vien - kristības un iesvētības. Liels notikums.
Tik tiešām cenšos laiku pavadīt ar cilvēkiem, kurus mācību gada laikā neesmu tik bieži redzējusi vai neesmu satikusi nemaz. Morālā atpūta uz pilnu klapi. Daudz laika pavadu mājās. Gan tāpēc, ka tur ir daudz, daudz darba, gan tāpēc , ka tur ir mierīgi. Lai cik stulbi tas arī neizklausītos es vakaros mācos, pārsvarā latviešu literatūru. Un pēc tam ar savām zināšanām plātos labākajam draugam.  I'm lucky I'm in love with my best friend :) Hihihi Klausos daudz mūziku. Sanāk daudz lasīt, domāt. Daudz, daudz domāt. Saziņas līdzekļus vairāk vai mazāk esmu atlikusi malā. Piedodiet tie, kuri mani nevar šajās dienās dabūt rokā. Ir arī dienas, kad tīri fiziski ir slikti un ir vēlme tikai pa gultu vārtīties. Vakar tā arī gandrīz sanāca. Reizēm uznāk niķīgās dienas, kad gandrīz ar nevienu negribas komunicēties. Mizantropisma izpausmes man tomēr ir lielā mērā. Es mierīgi varētu dzīvot kādā vēl nomaļākā vietā ar pavisam nelielu sabiedrības daļu. Man patiktu. Gribētu daudz, daudz grāmatu, mūzikas, saules, dabas un rudzupuķu. Vai arī saulespuķes.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija