Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: augusts, 2012

Revolucionāri

Augusts - viens traks mēnesis.Jūtu, ka septembris arī būs tāds pats.Šis un pagājušais gads - vienkārši tādi kā Evolūcija Ezim. Ceru, ka ļaudis uz mani nedusmosies, lai gan zinu, ka daži pie manis vērsīsies ar pārmetošiem jautājumiem, kas ir šo ļaužu stilā. Bet vienreiz pa visiem šiem gadiem ir jāizdara kaut kas pamatīgs, kas tāds, kas Tevi padara laimīgu. Kaut kas tāds par ko Tu esi sapņojis un dikti vēlējies pat, ja tas liekas pārdroši un neticami. Gan jau izklausās kā kārtējais "BlāBlāBlā" teksts. Es to tad ņēmu un izdarīju. Tie nedaudzie cilvēki,. kuri zin, teica, ka nav prāta darbs.Bet labākais ir tas, ka es esmu dikti laimīga. Visas rūpes, kas gadās izskatās tik mikroskopiskas uz laimes fona, ka nesagādā lielas reizes. Ir pat savāds prieks uztraukties par tām mazajām ķibelēm. Vakarā braukājos pa paklāju ar savu mīlīgo, dzelteno mašīnīti. Mīļums lasīja savu grāmatu par Brežņevu. Pēc tam mēs spēlējāmies ar ežiem un mašīnām.Dikti jauks, nomierinošs vakars. Un vispār ir vi

Biškiņ

Drīz būs pusnakts. Esmu Liepājā. Laimes gabals jau labu laiku guļ viens citā istabā.Mūsu cilvēciskie prāti dikti bieži strādā vienādi. Miegs nenāk. Gribējās tik atvainoties cilvēkiem [maza saujiņa jau laikam te reizēm ieskatās], ka esmu pazudusi un nolīdusi. Iet jau man dikti dikti labi, bet rādās, ka neies tik labi kā gribēju. Grandiozie plāni, kurus gribēju klusībā īstenot laikam nesanāks. [bet varbūt varbūt sanāks, es ļoti tā ceru] Ja nesanāks, tad nebūšu diez ko priecīga. Savas lielās spītības dēļ protestēšu un mēģināšu 2 cilvēkiem parādīt, ka  es gribu savādāk. Bet man ir cerība, ka tomēr sanāks. Tikko sapratu, ka rakstīšana šajā dīvainajā vietā kaut kā palīdz psiholoģiski nedaudz nomierināties.Labi, man ar jāiet čučēt.

Čības kūkas,šampanietis, kaķi un kleitas

Vīriņam patīk runāt rūķīšu balsī. Tas ir smieklīgi. Un kamēr es tīru māju viņš čilo. Vai arī raksta par referendumiem.Vai arī cep kūkas neizlasot receptes līdz galam :) Toties es nekad nevaru saprast, kad Prūsis jokojas un kad runā nopietni. Izlasīju "Dzīvnieku fermu" Komunisma notikumi smieklīgā interpretējumā.Staļins - kuilis Napoleons, Trockis - cūka Sniedziņš, kuru no fermas padzina ar suņu baru. Kā man vīriņš pastāstija, tad īstajā dzīvē Sniedziņam Meksikā iecirta alpīnistu kapli galvā. Mjā... Un man dikti patīk mana jaunā 92 gadus vecā ome Anna :)