Pāriet uz galveno saturu

Bērnība

Gribu atpakaļ to laiku, kad pieceļoties no rīta nebija jādomā, kas ir par dienu.
Gribu atpakaļ to laiku, kad bija vienalga ko citi teiks par manām biezajām zeķubiksēm un adītajiem svārkiem.
 Gribu atpakaļ to laiku, kad varēju visu dienu veltīt tam, lai skraidītu pa pļavām un lasītu mālēpes.  Gribu atpakaļ to laiku, kad laidu pa gaisu visas kurpes un agrā pavasarī ar basām kājām skraidiju pa tikko uzaugušo zāli.
Gribu atpakaļ to laiku, kad vakaros skrēju skatīties vai nav uzplaukusi kāda narcise. Un ja nebija, es brutāli viņas plēsu vaļā. 
Gribu atpakaļ to laiku, kad es rāpoju pa alām, kuras brālis bija saracis mežiņā, lai zinātu vai viņas ir drošas.
Gribu atpakaļ to laiku, kad ar Ilzi stāvējām uz piena steķa un dziedājām dziesmas. Tad mēs jutāmies krutas.
Gribu atpakaļ to laiku, kad ar Beci lēkājām no skapjaugšas, jo tas likās baisi. Un vēl bija forši bastot solfedžo.
Gribu atpakaļ to laiku, kad skolotāji lika iemācīties tikai reizrēķinu. Un to, kad 6 mācību stundas likās kā murgs.
Gribu atpakaļ to laiku, kad mamma dusmojās par to, ka bārbijām griezu nost matus.
Gribas atpakaļ to laiku, kad foršākie bija tie, kuriem bija visvairāk fišku.
  Gribu atpakaļ to laiku, kad raudāju no tā, ka brālis mani satina segā un biedēja.
Gribu atpakaļ to laiku, kad ļauni likās ielavīties brāļa istabā un izspiegot ko viņš dara.
Gribu atpakaļ to laiku, kad gribēju izaugt liela.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija