Mans egoisma templis

Šaubos vai jebkad būs tāds līdzeklis, kas izveseļos cilvēci no materiālo vērtību pielūgsmes un alkām pēc vieglas dzīves.
Mana labā īpašība ir atbildības sajūta. Reizēm pat pārāk liela. Reizēm jūtos atbildīga par visu pasauli. Protams, es jūtos bezspēcīga.[ Bet ir lietas, kuras esmu izmainījusi - man pat gribētos teikt, ka pat globālā līmenī. Esmu (tas gan bija no manis nejauši) atgriezusi mājās cilvēku, kurš plānoja neatgriezties. Par to esmu lepna.]
Ja ir tikai daži tādi cilvēki, tad tas nav diezko auglīgi. iedomājieties, ja visi cilvēki sevī justu atbildību par pasauli. Nejau tādu formālu atbildību, bet tādu īstu. Tādu, kas rada satraukumu, raizes, darbību - galu galā iznākumu. Un vēl es turu solījumus. Un es gribu lauku māju, daudz bērnus, izrādīt rūpes un mācēt cept superņamņammīgas kūkas. Un katru vakaru es runājos ar Dievu. Tāpat vien - par dzīvi.