Pāriet uz galveno saturu

Ziemas ieskaņas

Beidzot arī te pie manis ir balts. Vismaz ārā ir gaišāks skats, kad  ārā ir sniegs nevis dubļi. Turklāt ir patīkamāk nokrist :) Pamazām atbrīvojos no sev nevajadzīgiem laika kavēkļiem (Purnulūris un čivinātājs no šī saraksta jau ir izsvītroti). Tik tiešām laika noderīgākām lietām tagad atlecinās vairāk. Kaut vai uzrakstīt normālu vēstuli kādam senen neredzētam draugam.
Tagad arī sāku just, ka būs jāsāk pildīt ģimenes statusa pienākumi. Arī tie, kas attiecas uz ārpusmājas lietām, kā arī padarīšanām, kurās mans sieviešu nepolitiskais prāts neder.
 Tādas vēl gluži Ziemasvētku noskaņas vēl nav. Pieļauju, ka pilsētā to ir grūtāk noķert, pat tad, ja visur ir sakarinatas spīdīgas lampiņas un rotājumi, katru darba dienu jābrauc garām pilsētas eglei utt. Bet ticu, kad istabā būs jūtama piparkūku, mandarīnu un karstvīna smarža, viss notiksies. Bet janvārī atkal sāksies ilgošanās pēc vasaras :)
09.12.
05:50 no rīta - Man sāk rasties nepatika pret referātu rakstīšanu bioloģijā. Un vēl mani sāk tracināt mana vēlme visu izdarīt perfekti un uzrakstīt referātu kā referātu. I ar ievadu, i ar tēzēm un visām citām referātīgām lietiņām. Mani vēl gaida angļu valodas eseja, kura ir jādabū kaut cik lasāmā paskatā. Kopumā var teikt, ka man ir jautra sestdienas naksniņa :)

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija