Manuprāt, nepārspīlējot, varētu teikt, ka šogad esmu piedzīvojusi tik daudz cik daudz ir piedzīvojis kāds 30- 35 gadus vecs cilvēks. Lepojos ar to kāda esmu, kur esmu, ar ko kopā esmu izvēlējusies dzīvot savu dzīvi ( un man tas sanāk sasodīti labi, nemainu mīļos kā zeķes, neesmu neķītra un samaitāta, esmu līdz galam uzticīga un neesmu dvēselē netīra), lepojos ar to ko daru un to kā to daru. Nospļauties par to, ja kādam tas nepatīk. Labi, šis bija bik par skarbu, bet ko darīt - Kādi laiki, tādas metodes. Bet tiešām - pateicos Dievam par tiem cilvēkiem, kurus man Viņš lēmis satikt, šis gads ir uz mūžiem ierakstīts manā atmiņā. Jānovēl vien sev, ka 2013. gads būs vēl labāks. To novēlu arī saviem draugiem. Ceru, ka tie 3 cilvēki to zin.Un vispār, lai visiem šis gads izdodas. Lai Dievs stāv mums klāt.
Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.
Komentāri
Ierakstīt komentāru