Reizēm es mēdzu mālēt lietas pārāk drūmās krāsās. Šādās reizēs es ceru, ka esmu pesimiste nevis reāliste. Jo reizēm šķiet, ka viss kopējais fons ir drūms. Un es nerunāju par sevi personīgi, bet vispasaules lietās. Tas viss šķiet drūmi. Un šad tad liekas pareizi, ka nelieku uz acīm rozā brilles. Bet pieļauju, ka mana īdēšana var pieriebties.
Es esmu stūrgalvīga. Pie šāda slēdziena es neesmu nonākusi pati - cilvēki tā saka.
Pēdējā pusgada laikā esmu sastrādājusi graujošas lietas. Tiešām apgriezusi dzīvi otrādāk. Un daži vēl saka, ka esmu flegmaina :)
Klausīšanās ir viena pamatīga māksla. Toties spēja saprast otru - vēl pamatīgāka. Un visiem ir vēlme, lai viņu saprot. Jo katram sirdī ir kaut kas tāds, ko viņš (gan ar vārdiem, gan ar darbiem) grib pavēstīt citiem. Pieļauju, ka daudzi grib ko mainīt.
Es esmu stūrgalvīga. Pie šāda slēdziena es neesmu nonākusi pati - cilvēki tā saka.
Pēdējā pusgada laikā esmu sastrādājusi graujošas lietas. Tiešām apgriezusi dzīvi otrādāk. Un daži vēl saka, ka esmu flegmaina :)
Klausīšanās ir viena pamatīga māksla. Toties spēja saprast otru - vēl pamatīgāka. Un visiem ir vēlme, lai viņu saprot. Jo katram sirdī ir kaut kas tāds, ko viņš (gan ar vārdiem, gan ar darbiem) grib pavēstīt citiem. Pieļauju, ka daudzi grib ko mainīt.
Komentāri
Ierakstīt komentāru