Šis, pēc manām domām, ir interesants laiks. Daudz kas mainās, attīstās un pārveidojas. Esam viena no tām paaudzes daļām, kura jau ir paguvusi dzīvot 2 gadsimtos.,2 tūkstošgadēs, bet mums vēl ir gana daudz laika, kurā var notikt dažnedažādi notikumi un pavērsieni. Šis ir laiks, kuru veidojam mēs un atskatoties uz pagātni varam tikai mācīties no savu pēcteču kļūdām, pieredzes un vērtībām, lai nākotni veidotu pēc iespējas labāku.
Pirmā un lielākā iezīme, kas, pēc manām domām un salīdzinot ar vēstures notikumiem un dzīvi, mūsu laikam ir brīvība. Brīvība vārdos, domās, izpausmēs. Ja vien cilvēkam ir vēlme, līdzekļi, daudz kas ir iespējamas. Cilvēks var brīvi rīkoties, jo iespēju mūsdienās ir daudz. Un daļu no šīm iespējām mums sniedz tehnoloģiju attīstība. Ja pirms 500 gadiem mums tik pierastā lieta kā fotogrāfija, televīzija un internets likās kaut kas neiedomājams, tad mūsdienās tā ir pilnīgi ierasta lieta. Protams, ka šie zinātnes sasniegumi sniedz lielu labumu un veidu kā cilvēkiem izpausties, bet palūkojoties no malas, man šķiet, ka tas viss nemanot „apēd” cilvēka laiku un kontaktu ar citiem, kā arī krasi maina cilvēka vērtību sistēmu un bieži vien ietekmē cilvēka spēju spriest un vērtēt pašam. Cilvēki vairāk sāk pievērst uzmanību lietām, ierīcēm nekā saviem tuvākajiem. Ne velti ir teiciens, ka mūsdienu tendence ir mīlēt lietas un lietot cilvēkus.Diemžēl tā ir. Zinu meiteni, kura vairāk skums par pazaudētu mīļāko acu zīmuli, nekā par iespēju neredzēt omīti Ziemassvētkos. Saziņu internetā es neuzskatu tik labu kā ar saziņu ar cilvēku dzīvē. Tas ir daudz patīkamāk, ka sev tuvu draugu vari redzēt, dzirdēt un arī precīzāk izprast. Turklāt esmu ievērojusi, ka sazinoties neklātienē cilvēki mēdz runāt atklātāk, teikt lietas ko dzīvē tie iespējams neteiktu. Tas atkal rada sajūtu, ka cilvēki viens no otra attālinās.
Lai gan visas šīs tehnoloģijas pamatu pamatā ir domātas, lai ietaupītu cilvēka laiku, paklausoties vecāku cilvēku sarunās liekas, ka senāk cilvēki dzīvoja mierīgāk, nesteidzīgāk. Protams, bija daudz darbu, bet viņiem nebija stresa, depresijas, dzīve bija mierīgāka. Mūsdienās cilvēkam ir jādomā par daudzām lietām – par darbu, skolu, par ģimeni, naudu, par savu izskatu. Šķiet, ka pat atpūtā cilvēki nespēj nomierināties līdz galam, mūždien domā par rītdienu un to kā darīt visu labāk. Ļoti precīzs un patiess man liekas teiciens, ka cilvēks karo, lai būtu miers un strādā, lai atpūstos. Tā ir patiesība, bet ieliekot šo domu šādos vārdos var spriest, ka cilvēks ir bezgala neloģisks un arī ļoti godkārīgs radījums. Jo visiem jau gribas, lai viņiem būtu visskaistākā māja, visgudrākie bērni, visjaukākā dzīve, bet pēc manām domām, cilvēki ir tik ļoti iegrimuši materiālajās vērtībās un arī rutīnā, ka nepamana tos nelielos sīkumus par kuriem var priecāties. Ir cilvēki, kuri sūdzas par savas ģimenes trūkumiem. Būtu labāk priecājušies, ka viņiem ir ģimene. Jo galu galā, mūsdienās cilvēkam ir dotas tik daudz iespēju un lietu. Un tas ir jānovērtē nevis tikai īpašās dienās, bet ikdienā.
Ir gana daudz pozitīvu lietu, kas raksturīgas mūsdienām, bet cilvēkiem šajā tehnoloģijas un steigas laikmetā vajadzētu atcerēties cilvēkus, dabu un to, ka mēs paši veidojam savu nākotni. Jo es vēlētos, ka arī mani mazmazbērni runātu latviski, varētu cilvēcīgi just un būtu mierīgi, nesamāksloti cilvēki. Jo skaistums, pēc manām domām, slēpjas vienkāršībā.
Vienmēr Tavi raksti iedvesmo, liek aizdomāties un apdomāties un pat ļoti gribas izteikt domas un viedokli par to, kas man ienāk prātā pēc tam, kad izlasu, jo komentārus lasīt ir patīkami. Ceru, ka arī Tev tā ir.
AtbildētDzēstEs arī domāju, ka šis laiks ir tāds burvīgs. Pirmkārt jau visi cilvēki ir tādi kā pacilāti un rīkojas tā, lai viss būtu labi un lai paši būtu labāki.Arī man brīžiem izdodas šajā laikā tādi darbi, kādus visa gada garumā no manis nevar sagaidīt.
Zinātne ir attīstījusies un it kā tas ir labi, bet man daudz kas no tā nepatīk. Piemēram tagad pat man ir ar vienu no zinātnes atklājumiem viena liela problēma - es negribu to štelli lietot, bet visi apstākļi spiež to darīt. Gan jau mani var uzskatīt par īstu lauku pāķi, bet man tiešām daudz kas no tā nepatīk.
Ceru, ka es neesmu no tiem, kuri dzīvē saka mazāk kā raksta. :)Patiesībā te būtu vēl daudz ko rakstīt un rakstīt, paldies par šo interesanto un piedurošo rakstu! [hug]