Viens ir tas, ka cilvēks saprot, ka ir izdarījis grēku, izdarījis ko sliktu. Ir tūkstošiem, miljoniem tādu, kas saprot - jā, es daru slikti. Tas jau nav sliktākais. Sliktākais ir tas, ka viņiem tas ir pie kājas.
Kaut kas cits ir tas, ka cilvēks absolūti nožēlo to ko izdarījis. Ziniet, tad ir tāda sajūta, ka Tu sev riebies. Tāda sajūta, ka Tu esi apvēmis savu dvēseli un nemūžam to nenotīrīsi. Un galvenais ir tas, ka viss ko Tu vēlies ir dabūt viņu tīru. Berzt, berzt un berzt. Tie netīrumi Tevi nomoka domās, spiež pie zemes un smacē. [Ziniet tādu sajūtu?] Un šajā bezpalīdzībā Tev klāt Ir Dievs. Viņš var Tavu Dvēseli nomazgāt. Un kad Tu kaut ko tādu piedzīvo ir sajūta, ka esi atpestīts. Nopietni. Bet šī visa pamatā nav ne kvēla, nepārtraukta lūgšanās, ne grēka apjēgšana., bet patiesas nožēlas sajušana.Saprašana, ka tas ko Tu esi sastrādājis bojā Tavu dzīvi. Tas, ka Tu nemūžam nevēlies ko tādu darīt atkal.
Labi, es neesmu teologs, bet kaut kādi dvēseliskie pārdzīvojumi manī risinās. Pieļauju, ka ir grūti iebraukt tajā ko cits saka par saviem dvēseles pārdzīvojumiem, ņemot vērā, ka tos pašam ir grūti izskaidrot.
Ja tā padomā, tad ik vienam [arī neticīgajiem utt.] pirmkārt, būtu jājūt nožēla. Tad, un tikai tad, piedošanas lūgšanai ir jēga.
Vispār bieži vien man liekas, ka Dievs mūsos strādā kā sirdsapziņa.
Kaut kas cits ir tas, ka cilvēks absolūti nožēlo to ko izdarījis. Ziniet, tad ir tāda sajūta, ka Tu sev riebies. Tāda sajūta, ka Tu esi apvēmis savu dvēseli un nemūžam to nenotīrīsi. Un galvenais ir tas, ka viss ko Tu vēlies ir dabūt viņu tīru. Berzt, berzt un berzt. Tie netīrumi Tevi nomoka domās, spiež pie zemes un smacē. [Ziniet tādu sajūtu?] Un šajā bezpalīdzībā Tev klāt Ir Dievs. Viņš var Tavu Dvēseli nomazgāt. Un kad Tu kaut ko tādu piedzīvo ir sajūta, ka esi atpestīts. Nopietni. Bet šī visa pamatā nav ne kvēla, nepārtraukta lūgšanās, ne grēka apjēgšana., bet patiesas nožēlas sajušana.Saprašana, ka tas ko Tu esi sastrādājis bojā Tavu dzīvi. Tas, ka Tu nemūžam nevēlies ko tādu darīt atkal.
Labi, es neesmu teologs, bet kaut kādi dvēseliskie pārdzīvojumi manī risinās. Pieļauju, ka ir grūti iebraukt tajā ko cits saka par saviem dvēseles pārdzīvojumiem, ņemot vērā, ka tos pašam ir grūti izskaidrot.
Ja tā padomā, tad ik vienam [arī neticīgajiem utt.] pirmkārt, būtu jājūt nožēla. Tad, un tikai tad, piedošanas lūgšanai ir jēga.
Vispār bieži vien man liekas, ka Dievs mūsos strādā kā sirdsapziņa.
Komentāri
Ierakstīt komentāru