Pāriet uz galveno saturu

Jo vairāk dara, jo vairāk var izdarīt.

Marts iesācies tā diezgan darbīgi. Sanāk pa naktīm mācīties, lai lielo kaudzi mājasdarbu spētu kaut cik samazināt, pa dienu pa ilgiem laikiem jādodas uz dažādiem pasākumiem.
1. martā bija izstāde "Ražots Liepājā", kurā varēja apskatīt lielāko daļu Liepājas ražotājus. Pasākums interesants, bet godīgi sakot, izņemot kādus 5,6 lielākus uzņēmumus, pārējie ir tādi kā sīkbodītes - dažādu rokdarbu veidotāji, zemnieku saimniecības utt.
2. martā notika dziesminieku festivāls "Austrasdienas". Galvenās personas - Austra Pumpure un daudz, daudz ģitāru. Arī kokle, vijole un blokflauta bija, bet, ņemot vērā, ka tur bija kādi 25 ģitāru spēlētāji, tas kaut kā pazuda. Dziesmas un atmosfēra tik fantastiska! Kopš šī pasākuma fanoju par dziesminieku Uldi Kākuli.
Vipār arī beidzot skaidri uzzināju latviešu valodas un literatūras olimpiādes rezultātus. 1,5 punkti pietrūka līdz 3. vietai pilsētā. Man tas ir kosmiskas ievērības cienīgs sasniegums, ja tā var izteikties.
Tagad klausos "Zilo Donavu".Reizēm prasās ko tādu.


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija