Buciņš

Pēdējā laika iemūžinājumi.

Savāda sajūta, kad pienāk laiks, kad sevis labā jāmaina domāšanas/uztveres veids.
Tam klāt arī jāsāk sev ļooooti stingri  "iedresēt" miega ritmu. Diemžēl, dabas zālītes laikam nevienmēr līdz.
Beidzot man ir pienācis tas vecums, kad rušināšanās pa dārzu sagādā kaifu. Nemāku aprakstīt to kā sapriecājos, kad pēc garās, garās ziemas ieraudzīju savus ķiplociņus, un vēlāk arī apšaubāmā veidā sētās kliņģerītes. Un, kad nāca ravēšanas kārta, tad Mīļumam ''rūcu'', lai nemaz nedomā man līdzēt manā zemes pleķītī - pati gribu tik galā.
 Un vēl visam klāt - Vidzemes godu Kurzemē esmu aizstāvējusi godam. Audzīte teica, ka viņai prieks, ka klasē ieradies tāds gaišs bērns no Vidzemes :)
Labi, tā nu beigšu te barot savu Ego.
P.S. Sasmējos, kad uzzināju, ka ir tāds uzvārds Minjons. (Savējie sapratīs)
Ā, un vēl - Tākā pēdējā laikā savu neprasmi kulinārijā pamazām nomainu pret kaut ko cerīgāku, tad nevaru nepadalīties ar šo. Meksikāņu taco zupa  Tiešam nekas sarežģīts, bet iznākums ir baudāms. Vismaz mums tā bija. Pēc šīs receptes sāku novērtēt tomātus - gan svaigus, gan konservētus. Un arī baziliku. Tāpēc ar lielu prieku no mammas rokām saņēmu stādiņu, kuru tagad kareivīgi sargāju no Kaķa - zālēdājmonstra.