Pāriet uz galveno saturu

Ziņas

Tiek rādīti šajā datumā publicētie ziņojumi: jūlijs, 2013

Tidlī bums

Šonakt liekas, ka esmu ļaunākais cilvēks uz Zemes. Vismaz šajā dzīvojamā platībā noteikti. Un iespējams, tā ir mana alga. Un tiešām kaķi nemīl sliktus cilvēkus?

Edvards Radzinskis - "Nikolajs II"

Gari nav ko teikt. Biogrāfiska, vēsturiska, bik šausminoša... Noteikti noderēs vēsturisku notikumu izpratnes padziļināšanai, jo Nikolaja II dzīve ir neatraujami saistīta ar Pirmo Pasaules karu, Februāra revolūciju, Oktobra revolūciju, 1905. gada revolūciju ( atceramies, ka tā gana ietekmīgi skāra arī Latviju). Lielos vilcinos varu apskaidrot, ka Nikolajs II bija Krievijas Impērijas pēdējais cars (pēc viņa nāca Ļeņins ar mums visiem zināmo režīmu). Par pēdējo caru viņu padarīja tādā veidā, ka turēja apcietinājumā kopā ar visu ģimeni, beigās, 1918. gadā, nošāva - arī ar visu ģimeni. Protams, ka nāvessods ir smalki, detalizēti aprakstīts (ir gan visādas versijas). Ir versijas, ka 2 ģimenes locekļi (meita Anastasija un jaunākais Aleksejs, kurš būtu troņmantinieks, ja būtu tronis ko mantot) izdzīvoja. Tas gan nekad nav bijis 100% pierādīts. Šaubos vai arī tiks, jo nu jau visi kandidāti ir miruši. Grāmatai par pamatu ņemtas Cara un viņa ģimenes locekļu dienasgrāmatas, vēstules, ar notiku

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija