Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi.
Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda.
Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza.
Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju).
Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt.
* sarakstīta 1847. gadā
* darbības vieta - Anglija
Aprakstos gan minēts, ka romāns ir ar feministisku piesitienu, bet, manuprāt, nemaz ne tik ļoti feministiska šī grāmata nav, es pat teiktu ļoti minimāli. Pieļauju, ka tiem laikiem šis minimums bija gana ievērojams. [?]
Lasot, radās daudz domu. Viena no tām,līdzīgiem vārdiem ir izteikta grāmatā - Ir cilvēki, kuri, raugoties uz Sauli, redz un nopeļ tās plankumus, bet nesaprot, ka bez tās tie nevarētu pastāvēt.
Starpcitu, romāns ir apveltīts ar daudziem ekranizējumiem. Interneta plašumos vienu atradu, un aiz sajūsmas (tajā pašā dienā, kad izlasīju) arī noskatījos. Tā versija, kuru atradu, bija tapusi , ja nemaldos, 2011. gadā. Godīgi sakot, nepatika. Salīdzinājumā ar grāmatu, kurā bija pilns ar emocijām, filma likās 'sausa'. Būs jāpameklē kāda senāka versija.
Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda.
Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza.
Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju).
Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt.
* sarakstīta 1847. gadā
* darbības vieta - Anglija
Aprakstos gan minēts, ka romāns ir ar feministisku piesitienu, bet, manuprāt, nemaz ne tik ļoti feministiska šī grāmata nav, es pat teiktu ļoti minimāli. Pieļauju, ka tiem laikiem šis minimums bija gana ievērojams. [?]
Lasot, radās daudz domu. Viena no tām,līdzīgiem vārdiem ir izteikta grāmatā - Ir cilvēki, kuri, raugoties uz Sauli, redz un nopeļ tās plankumus, bet nesaprot, ka bez tās tie nevarētu pastāvēt.
Starpcitu, romāns ir apveltīts ar daudziem ekranizējumiem. Interneta plašumos vienu atradu, un aiz sajūsmas (tajā pašā dienā, kad izlasīju) arī noskatījos. Tā versija, kuru atradu, bija tapusi , ja nemaldos, 2011. gadā. Godīgi sakot, nepatika. Salīdzinājumā ar grāmatu, kurā bija pilns ar emocijām, filma likās 'sausa'. Būs jāpameklē kāda senāka versija.
pasmaidīju, jo, jā, saprotu.
AtbildētDzēstredzēju filmu, šķiet, to pašu jauno versiju, ko minēji. principā patika, bet pat bez filmas tieši grāmata "Džeina Eira" ir manā sarakstā uzreiz aiz "Lepnums un aizspriedumi".
Tādas grāmatas es saucu par -ēdamajām- , jo var izlasīt vienā rāvienā.
Dzēst