"Es biju kādā sarunu šovā un tur jaunieši runāja, ka precēties vajag tad, kad viss ir izmēģināts, izbaudīts. Un ja nu tā nav mana otrā pusīte? Ja nu man viņa neder? Un kad es visu būšu izmēģinājis, tad atradīšu sev to, kas man der. Pie tam to runāja vīrietis, kurš uzturēja savu viedokli.
Un es viņam jautāju: "Sakiet, vai jums būs kādreiz meita?"
Viņš atbild: "Jā, es gribētu meitu."
Es saku: "Kā jūs skatāties uz to, ka jūsu meitu neskaitāmas reizes "izmēģinās", taču viņa nederēs? Vienkārši kāds "pamēģinās" un teiks: "Atvaino, taču tu kaut kā man nederi." Un tad cits atnāks, "pamēģinās""
Tas viņu ļoti satricināja un viņš teica, ka negrib, ka ar viņa meitu tā rīkotos.
Un es viņam saku: "Jā, taču jūs rekomendējat to un tās meitenes ir kādu cilvēku meitas!"
Ķermenis un apziņa,
Marina Targakova
Reiz kaut kur lasīju un šī pārliecība manī iesēdās - esi tāda, kādu paraugu vēlies savai meitai; appreci vīrieti, kādu vēlies sev dēlu.
AtbildētDzēstĻoti pareizi. Un laimīgi tie cilvēki, kas to realizē dzīvē :)
Dzēst