"Redz parasti cilvēks uzliek pulksteni uz pēdējo laiku, lai tik varētu paspēt piecelties, sapucēties un tikt uz darbu. Tad tātad sanāk, ka darbs ir šī cilvēka prioritāte un „kungs un pavēlnieks”. Un tieši tādēļ – ka nevis pats vai pati esi savas dzīves autors, bet gan darbs, sabiedrība, naudas pelnīšana un visu paspēšana ir kļuvuši par kaut kādu mistisku dzinuli, kas cilvēku (īpaši sievieti) iedzen vāveres ritenī.
Un tad mēs esam ļoti nogurušas. Tad esam pārdegušas. Tad sākam slimot (jo ķermenis vienkārši grib kaut kad atpūsties), tad kļūstam kašķīgas un niknas. Kāpēc? Tāpēc, ka nav laika. Tāpēc, ka nav laika tieši sev, savām mājām, savai ģimenei un tieši tam, kas ir vissvarīgākais sievišķai enerģijai. Iznāk, ka vīrišķā pasaule (darbs, sabiedrības pieprasījums, naudas pelnīšana, visu paspēšana) kļūst par galveno. Un lūk arī atbilde – kāpēc sievietes kļūst tik stirpas, visu varošas un vīrišķīgas. (un līdz ar to vīrieši izlaižas). Tas ir tādēļ, ka jau no paša rīta, mēs nevis veltām laiku sev, Dievam, Veselumam, vīram, bērniem, mājām, bet gan mēģinām visu laikus paspēt pirms skriešanas uz darbu."
Komentāri
Ierakstīt komentāru