Ir reizes, kad gribētos ko uzrakstīt, bet nezini kā un nevari izdomāt īsti ko. [Pēc tā Junga testa, ko parādīja B. , es esot cilvēks, kuram ir tendence uz rakstīšanu un lietas vedas vieglākas un skaidrākas caur rakstīšanu. Un tā tik tiešām ir. Bet pēdējā laikā vienkārši nesanāk. ]
Otrdien, pretēji sākotnējiem plāniem, biju piketā. Atbraucām mājās ap 1. Un es biju totāli pārgurusi. Tiešām. It kā jau nekas grūts tur nebija, bet ar mazo izbraukāt to gaisa gabalu un tad vēl tas psihiskais stresiņš - kur, kad un kā darīsim ēšanas un pamperu lietas. Visam klāt vēl tas karstums. Bet galu galā - manuprāt, pirmā reize ārpus komforta zonas tika izturēta godam. Un meita vispār uzvedās ļoti labi. Un vēl tās televīzijas, fotogrāfi...
Kopumā pasākums izvērtās labi. Man pat bija sava veida loma - biju bērnu bariņa vadītāja, kas man pie sirds gāja pat ļoti. Henrijs izglītoja mani visādos dzīves sīkumos, kā arī viņš atzina, ka ar mani esot interesanti vadīt sarunas, kas man likās liels kompliments no viņa puses. Voldemārs izplēsa sev vairākas matu šķipsnas - viena galu galā droši nokļuva glabāšanā pie manis. Ar Anniju un Anci arī sadarījām visādas lietas. Katrā ziņā sen tā nebiju smējusies :) Ar mierīgu sirdi apjautu arī to, ka kļūšana par mammu mani nav padarījusi garlaicīgu. Tomēr vēl proti paākstīties un izsmieties. Un galu galā bija jauki pa ilgiem laikiem socializēties ar cilvēkiem, kuru pamatēdiens nav piens :D Un vispār bija jauki satikt draugus, kurus nebiju satikusi mūžību. Par pašu pasākumu, jēgu, norisi, tālāko domino efektu - tas priekš šejienes ir pārāk komplicēti un nevajadzīgi.
Šodien vēlreiz pierādījās tas - V. ir sava veida huligāns :D
Labi, tas šai reizei viss.
Otrdien, pretēji sākotnējiem plāniem, biju piketā. Atbraucām mājās ap 1. Un es biju totāli pārgurusi. Tiešām. It kā jau nekas grūts tur nebija, bet ar mazo izbraukāt to gaisa gabalu un tad vēl tas psihiskais stresiņš - kur, kad un kā darīsim ēšanas un pamperu lietas. Visam klāt vēl tas karstums. Bet galu galā - manuprāt, pirmā reize ārpus komforta zonas tika izturēta godam. Un meita vispār uzvedās ļoti labi. Un vēl tās televīzijas, fotogrāfi...
Kopumā pasākums izvērtās labi. Man pat bija sava veida loma - biju bērnu bariņa vadītāja, kas man pie sirds gāja pat ļoti. Henrijs izglītoja mani visādos dzīves sīkumos, kā arī viņš atzina, ka ar mani esot interesanti vadīt sarunas, kas man likās liels kompliments no viņa puses. Voldemārs izplēsa sev vairākas matu šķipsnas - viena galu galā droši nokļuva glabāšanā pie manis. Ar Anniju un Anci arī sadarījām visādas lietas. Katrā ziņā sen tā nebiju smējusies :) Ar mierīgu sirdi apjautu arī to, ka kļūšana par mammu mani nav padarījusi garlaicīgu. Tomēr vēl proti paākstīties un izsmieties. Un galu galā bija jauki pa ilgiem laikiem socializēties ar cilvēkiem, kuru pamatēdiens nav piens :D Un vispār bija jauki satikt draugus, kurus nebiju satikusi mūžību. Par pašu pasākumu, jēgu, norisi, tālāko domino efektu - tas priekš šejienes ir pārāk komplicēti un nevajadzīgi.
Šodien vēlreiz pierādījās tas - V. ir sava veida huligāns :D
Labi, tas šai reizei viss.
Komentāri
Ierakstīt komentāru