Pāriet uz galveno saturu

The Age of Adaline

Ir tādas grāmatas un filmas pēc kuru izbaudīšanas gribas staigāt, smaidīt,runāt un domāt mazliet savādāk.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Paklausies, meit, vai Tev prāts?!

Aj, jel manu vieglu prātu - Varētu dziedāt arī tā. Atceros, ka biju sajūsmā par to kā R. ,uz manu uzbāzīgo vēlmi saņemt no viņa kādu man nedzirdētu dziesmu, man sasūtija daudz dziesmu. Bet šodien sapratu, ka tas bija nieks.Jo es dabuju vairāk. Un pietam, man pat nevajadzēja prasīt, bet viss notika pašplūsmā. Katrā ziņā, man tagad ir diezgan daudz jaunu dziesmu, par kuru esamību man nebija ne jausmas. Vēl es šodien iedomājos, ka dzīve ir kā burciņa, kas piepildīta ar tomātiem, zaļumiem, sīpoliem un daudz ko citu. Un vēl es aizdomājos par to kāpēc man liekas, ka dzeltenie tomāti ir garšīgāki nekā sarkanie. Un es izdomāju. Tas tāpēc, ka dzeltenajiem tomātiem ir dzeltenās krāsas piegarša. Un vispār, es sāku dumji runāt. Šodien man uzradās šāds teksts. B. atsūtija. Kādā Rīgas krogā vājas gaismas un dūmu ielenkumā. Sieviete: (it kā pa jokam, bet, lūpām sakot, pretējo) Tu mani ienīsti! Vīrietis: Ne būt ne... Sieviete: Kā tad, kamdēļ tad tu mani vienmēr izsmej? Vīrietis: Tādēļ, ka ma

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija