Pāriet uz galveno saturu

Vienkārša pārdomu izlikšana.

Nezinu kāpēc, bet pēdējā laikā lasot,pētot un vienkārši neizbēgami esot sociālo tīklu un visādu citādu vietu virpulī, dikti bieži nākas saskarties ar dažāda vecuma meiteņu domām par to, ka sievietes ir tās, kuras dara pareizāk, dzīvo labāk utt. Ka vīrieši ir tie, kuri jāmāca; ka viņi ir tie, kuri nesaprot kā ir pareizi un kā būtu labāk. Utt.utt... ceru, ka domu uztvērāt.
Neesmu nekāda psiho-guru-eksperte, ne vīriešu pazinēja (godīgi sakot, arī ne sieviešu pazinēja, jo - ak, jel- kurš gan var izprast tās būtnes pie kurām pati piederu). Toties augot kopā ar 3 brāļiem, kuļoties cauri 3 skolām un esot precētai teju 4 gadus, esmu izdarījusi savus secinājumus.
Proti, mani vērojumi ir noveduši pie domas, ka 20 gadnieks un mazāk - tas īsti nav vīrietis. Protams, ir izņēmumi un tā, bet pa lielo, tā kaut kā ir. Un noteikti kaut ko tamlīdzīgu var teikt arī par meitenēm.
Tāpēc reizēm domāju, ka nav īsti godīgi spriest par vīriešiem, ja pa lielo saskare ir bijusi tikai  ar padsmitgadniekiem. Un tāpat jaunajiem džekiņiem nevajadzētu spriest par visu sieviešu kārtu tikai pēc 15 gadīgu meiteņu uzvedības. Katram cilvēkam ir sava evolūcijas līkne. Pilnīgi individuāli.  Pa priekšu ir kāpuri un tikai tad tauriņi. Un katra rokās ir izvēle cik ilgi būt kāpuram un kad kļūt par tauriņu.

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija