Pāriet uz galveno saturu

A Beautiful Mind (2001)

Manuprāt, laba filma.
Filma, kura apstiprināja domu, kuru jau kādu laiku biju sevī apdomājusi.
Domu, ka ir ļoti viegli mīlēt, kad viss ir labi un jauki. Bet es šaubos vai tikmēr kamēr viss ir labi un jauki  - vai var zināt, ka tā ir mīlēšana.
Mīlestība laikam ir tad, kad tiešām ir slikti un viss var būt dziļā p****ā, bet tik un tā  viens otru mīl, nepamet un ir blakus. Ir venkārši blakus, jo reizēm tiešām var būt tik slikti, ka īsti palīdzēt nevar. Un bieži vien nevajag pat palīdzēt - jābūt vienkārši blakus.
                                                       *********************
Man, kā jau meitenei, patīk visādas superromantiskās filmas (augšup minēto gan par tādu īsti nenosaukt, drīzāk tāda baisa), kur ir puisis un meitene un kaut kāds traģisks vai citādi sarežģīts pinķeris, kas traucē viņiem būt kopā, bet viņi par spīti visam tiek pāri un ir kopā utt. .... Bet tās, lai cik jaukas un aizkustinošas nebūtu, ir un paliek filmas (vai arī grāmatas).
No vienas puses jauki, no otras puses traki sāpīgi ir redzēt reālus piemērus tai īstajai mīlestībai.
Protams, gribētos, lai visiem viss ir labi, lai visi savās ģimenēs ir laimīgi un bez raizēm....
Pirms kāda laika ar vīru bijām ciemos pie viņa kolēģes - jaukas, sirsnīgas, jaunas sievietes, kurai ir jauks vīrs un divi skolā ejoši bērni. Bijām ciemos, lai palīdzētu kā nu varam, jo, diemžēl, šī sieviete pirms pusgada pārcieta smagu insultu. Sīkumos neiedziļināšos, bet tas ko redzēju tur - tā tik tiešām bija Mīlestība.
Neesmu teologs kā varbūt kāds no jums [   ;)    ] un nezinu vai zem šī citāta ir kāda dziļāka doma, kuru es nespēju uztvert, bet domāju, ka tas te labi iederas:
“Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas.”
1. Korintiešiem 13 : 4 - 8

Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Buciņš

 Šis ir Buciņš. Tāds tākā mans kaķis. Vienīgais kaķu dzimtas pārstāvis, kuram es patīku. Viņš ir īsts aristokrāts ar kuplām, garām ūsām un ļumīgu punci. Viņš ēd tikai aknas, vistas un tunča kaķubarību, mencu. Tas ir arī viss ko viņš ēd. Vēl viņš nemūžam nelīdīs netīrā kastītē. Viņam ļoti patīk, ja viņam dauza pa dibenu ar putekļu slotiņu. Viņš mēdz lieliski pozēt fotoaparātam. Viņš ir runātīgs.Viņš nespēj līdz galam iztaisnot asti. Un, vispār, viņš ir kaķene.

Ašā dusmu izlikšana.

Vai tiešām puišiem šķiet patīkamas meitenes, kuras dažnedažādos sociālajos tīklos saliek bildes, kurās izstiepušas pēcpusi fotografējas ar alkohola pudelēm rokās? Piedodiet, bet es nekad neesmu redzējusi, ka tā darītu puiši. Tas laikmets, kad tikumības, godprātības, skaistuma un harmonijas simbols bija sievietes/ meitenes laikam ir pagājis.

Šarlote Brontē - "Džeina Eira"

Sāku lasīt, jo atradu Mīļuma omes plauktā; jo mamma šad tad bija pieminējusi. Visā visumā - tāda tipiska meiteņu grāmata (lai gan puišu cilvēkiem tur būtu ko pamācīties). Grāmata dikti aizraujoša un interesanta. Bet atšķirība tāda, ka šo romānu nevarētu nosaukt par salkanu un pārcukurotu. Un vēl viens plus - tur nav nevienu vampīru, zombiju, pārcilvēku vai kaut kā tāda. Patīkami bija lasīt tāpēc, ka pilna ar visvisādiem notikumiem. Protams, lasot jau var paredzēt, kas notiks, bet bija vietas, kuras tiešām pārsteidza. Piesaistīja tas, ka gana krasi atšķiras no mūslaiku jauniešu/sieviešu romāniem (19.gs. tomēr ir savādāks). Un vēl  - romāns bija patīkami, veselīgi (es teiktu normāli) naivs. Nu, piemēram, ar Kubelku nevar salīdzināt (B. ,iespējams, saprot ,par ko es runāju). Turklāt, mani saistīja tas, ka romāna galvenā varone bija tēls, kurš neatkāpās no sava ceļa, tikumiem un sirdsapziņas. Sieviete ar stingru raksturu, tā teikt. * sarakstīta 1847. gadā * darbības vieta - Anglija