Tu esi tas ko tu dari.
Tu esi tāds kādas domas tu domā, kādu mūziku tu klausies, kādas grāmatas tu lasi. Tu esi tas ko tu skaties. Jā, tu esi arī tas ko tu ēd. Tevi veido visas tavas izvēles. Tu pats izvēlies kāds tu esi.
Tu neesi tāds par kādu tevi uzskata tavi draugi un ģimene. Tu neesi tāds par kādu tu uzskati sevi.
Tu esi tas ko tu dari.
Tu esi tāds kāds tu esi, nevis tāds par kādu tevi citi uzskata un domā.
Es vispār teiktu, ka jebkuru cilvēku domas un vērtējums par citu (vai konkrēti par tevi pašu) ir jāuztver ļoti subjektīvi. Kāpēc? Tāpēc, ka citi nevar ielīst otra cilvēka ādā, nezin viņa patiesās domas (būsim atklāti, mēs reti kuram sakām ko mēs tiešām domājam un ko mēs gribam, reti kuram izstāstam visus savus pārdzīvojumus). Tāpēc, manuprāt, citu viedoklis vai domas par sevi nav jāuztver objektīvi. Kā arī tas ko tu pats domā par sevi (ja nu vienīgi tu esi ļoti pārliecināts, ka spēj sevi novērtēt objektīvi), jo ir cilvēki, kuri pret sevi ir ļoti kritiski, pesimistiski vai tieši pretēji - pārāk augstās domās par sevi un pielaidīgāki savā vērtējumā pret sevi ( un tātad neobjektīvi). Tāpēc reāli cilvēku spēj noraksturot viņa paša izvēles. Gan lielās, gan mazās. Gan tas kādi viņam ir draugi, dzīvesbiedrs, gan tas ko viņš ēd brokastīs un tur savā grāmatplauktā. Otra puse šim visam ir tā, ka saprotot to visu ko tu esi izvēlējies, šīs izvēles ir jāizvērtē. Un ja grib saprast pats sevi, tad vērtēšana drīzāk nebūs tāda - šis ir labs un tas nav labs. Drīzāk tā - jā, man patīk, ka šis cilvēks ir mans draugs un nē, man riebjas, ka es ēdu ko tādu. Jāuzdod sev jautājums vai cilvēks par kādu es vēlos kļūt arī izvēlētos šo vai to.
Tu sevi, savu ķermeni un prātu, savu dvēseli un dzīvi, ar savām izvēlēm ikvienā sīkumā un detaļā, vari padarīt par templi sev (un ja tā, tad visticamāk par tādu arī cilvēkam ar kuru kopā veidosi savu ģimeni un tas taču būtu skaisti). Bet ja tās izvēles nav tās labākās? .....
Tu esi tāds kādas domas tu domā, kādu mūziku tu klausies, kādas grāmatas tu lasi. Tu esi tas ko tu skaties. Jā, tu esi arī tas ko tu ēd. Tevi veido visas tavas izvēles. Tu pats izvēlies kāds tu esi.
Tu neesi tāds par kādu tevi uzskata tavi draugi un ģimene. Tu neesi tāds par kādu tu uzskati sevi.
Tu esi tas ko tu dari.
Tu esi tāds kāds tu esi, nevis tāds par kādu tevi citi uzskata un domā.
Es vispār teiktu, ka jebkuru cilvēku domas un vērtējums par citu (vai konkrēti par tevi pašu) ir jāuztver ļoti subjektīvi. Kāpēc? Tāpēc, ka citi nevar ielīst otra cilvēka ādā, nezin viņa patiesās domas (būsim atklāti, mēs reti kuram sakām ko mēs tiešām domājam un ko mēs gribam, reti kuram izstāstam visus savus pārdzīvojumus). Tāpēc, manuprāt, citu viedoklis vai domas par sevi nav jāuztver objektīvi. Kā arī tas ko tu pats domā par sevi (ja nu vienīgi tu esi ļoti pārliecināts, ka spēj sevi novērtēt objektīvi), jo ir cilvēki, kuri pret sevi ir ļoti kritiski, pesimistiski vai tieši pretēji - pārāk augstās domās par sevi un pielaidīgāki savā vērtējumā pret sevi ( un tātad neobjektīvi). Tāpēc reāli cilvēku spēj noraksturot viņa paša izvēles. Gan lielās, gan mazās. Gan tas kādi viņam ir draugi, dzīvesbiedrs, gan tas ko viņš ēd brokastīs un tur savā grāmatplauktā. Otra puse šim visam ir tā, ka saprotot to visu ko tu esi izvēlējies, šīs izvēles ir jāizvērtē. Un ja grib saprast pats sevi, tad vērtēšana drīzāk nebūs tāda - šis ir labs un tas nav labs. Drīzāk tā - jā, man patīk, ka šis cilvēks ir mans draugs un nē, man riebjas, ka es ēdu ko tādu. Jāuzdod sev jautājums vai cilvēks par kādu es vēlos kļūt arī izvēlētos šo vai to.
Tu sevi, savu ķermeni un prātu, savu dvēseli un dzīvi, ar savām izvēlēm ikvienā sīkumā un detaļā, vari padarīt par templi sev (un ja tā, tad visticamāk par tādu arī cilvēkam ar kuru kopā veidosi savu ģimeni un tas taču būtu skaisti). Bet ja tās izvēles nav tās labākās? .....
Komentāri
Ierakstīt komentāru